Ierosinājumam ieviest ierobežojumus ārzemniekiem, lai viņi nevarētu iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ir jāgūst politiskais atbalsts, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš klāstīja, ka šajā jautājumā ir svarīgi izvērtēt valsts pamatvērtības – zemi un mežus. Saskaņā ar viņa teikto tas ir valstiski svarīgs lēmums noteikt, kā šos resursus izmantot un kam tie piederēs.Lazdiņš norādīja, ka pēc ekonomiskās krīzes pastāv iespēja, ka lauksaimniekiem būs jāpārdod savas zemes, lai norēķinātos ar bankām.«Vietējiem lauksaimniekiem nav finanšu resursu, lai šīs lauksaimniecības zemes iegādātos, tāpēc tas ir liels vilinājums ārvalstu investoriem,» viņš klāstīja. Lazdiņš uzsvēra – pārdodot zemi ārzemniekiem, tas būs neatgriezenisks process.Jau vēstīts, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību ieviest ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lai tā paliktu Latvijas iedzīvotāju īpašumā, nevis tiktu pārdota ārvalstu investoriem.«Zemnieku saeima» apvieno mazas, vidējas un lielas saimniecības no visām nozarēm un visiem Latvijas rajoniem, galvenokārt ģimenes saimniecības. Biedrība darbojas lauksaimniecības sektorā un lauku attīstības jautājumos, kā arī aizstāv lauksaimnieku viedokli un intereses. Organizācijas biedri ir vairāk nekā 800 lauksaimniecības uzņēmumu visā Latvijā.Tāpat J.Lazdiņš intervijā Latvijas Radio pauda, ka Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības atbalsta maksājumiem dažādās dalībvalstīs jābūt vienlīdzīgākiem.Viņš klāstīja, ka ES atbalsta maksājumi joprojām ir viens no aktuālakajiem jautājumiem, kas pārrunāts arī ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačjanu Čološu, kas pašlaik uzturas vizītē Latvijā.Lazdiņš norādīja, ka maksājumi ir diskriminējoši un pārāk atšķirīgi. Tie būtu jāizlīdzina, veidojot jauno Eiropas kopējās lauksaimniecības politiku (KLP), kam spēkā būtu jāstājas pēc 2013.gada, viņš minēja, piebilstot, ka diskusijas par šo jautājumu sākušās ļoti laicīgi.Saskaņā ar Lazdiņa teikto arī komisārs piekritis, ka atbalsta maksājumi nav adekvāti. Tomēr vienlaikus ir arī jāsaprot, ka Latvija nevarēs pretendēt uz to, ka visās ES dalībvalstīs maksājumi būs vienādi.«Ir jāatrod jauni kritēriji, uz ko bāzēt šos tiešmaksājumus, un mēs uzskatām, ka objektīvi būtu tad, ja tie [atbalsta maksājumi] nebūtu vienādi, bet tajā pašā laikā tie būtu vienādāki,» sacīja Lazdiņš, skaidrojot, ka pašlaik dalībvalstu diapazons ir no 90 līdz 600 eiro par hektāru, kas ir pārāk liels.Tāpat atbalsta maksājumu izlīdzināšana ļaus konkurēt ar Rietumeiropas lauksaimniekiem, atzīmēja «Zemnieku saeimas» vadītājs, piebilstot, ka ar KLP gan nevarēs atrisināt konkurētspējas problēmu.Jau vēstīts, ka Latviju 29. un 30.aprīlī vizītē apmeklē Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs, lai tiktos ar zemkopības ministru Jānis Dūklavu un Latvijas lauksaimniekiem, kā arī apmeklētu vairākas zemnieku saimniecības. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniegto informāciju Čološa vizītes mērķis ir veicināt diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni – viņš ir nesen uzsācis publisku apspriešanu par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni.KLP nosaka ES valstu lauksaimniecības attīstību, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju un veicinātu vairāk uz tirgu orientētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, optimizējot palīdzības maksājumu administrēšanas procesu, kā arī lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību.
