Līgo
svētku priekšvakarā, 22. jūnijā, Jelgavas Uzvaras parkā skanēs
TV3 koncerts “Līgo skaisti šovakar!”. Namamātes pienākumus
uzņemsies Baiba Sipeniece-Gavare, kura jelgavniekus aicina
ieskandināt svētkus kopā ar vakara viesiem – Jāni Streiču,
Ievu Akurateri, Olgu Rajecku, Normundu Jakušonoku, Uldi Marhileviču,
Jauno Jāņu orķestri, “Laimas Muzykantiem”, brāļiem Auzāniem,
Igauņu un Tihovsku ģimenēm, Normundu Rutuli, Artūru Gruzdiņu,
Tautas deju ansambli “Lielupe”, Jelgavas koriem un citiem. Sarunā
ar B.Sipenieci-Gavari – par darbu televīzijā un radio, par to, ka
svētki jārada pašam un kāpēc ir vērts būt dzīvespriecīgam.
“Jelgavas
koncertā gribam iedot to labo sajūtu, kā vajag svinēt. Lai nu ko,
bet mums ir jāiemācās svinēt Jāņus, neviens mūsu vietā to
nedarīs. Lai neapvainojas Lāčplēša diena, neatkarības dienas
vai Ziemassvētki, bet domāju, ka Jāņi vienai lielai Latvijas
iedzīvotāju daļai ir tie galvenie svētki. Mums ir jāmāk
novērtēt – ne lietuviešiem, ne igauņiem, ne krieviem, ne somiem
(mūsu ģimenes Jāņi bieži vien ir ļoti internacionāli) tādu
nav, un viņi mūs apskauž, ka varam noturēt šo tradīciju, kas
mums ir jānodod saviem bērniem, lai viņi pēc tam to nodotu tālāk
un tas nebeigtos itin nekad. Viena brīnišķīga baltkrieviete man
teica – viņai ir ļoti žēl, ka viņa ar saviem bērniem vairs
nerunā baltkrievu valodā. Viņai bija grūti to teikt, bet viņa
uzskata – brīdī, kad mamma vairs nedzied bērnam šūpuļdziesmu
dzimtajā valodā, valoda ir mirusi. To vajag atcerēties – arī
par svētkiem. Tas ir traki, ja tautas galvenie svētki ir saistīti
ar karu un nokaušanu. Tai tautai, kurai ir svētki, kas nav saistīti
ar vēsturiskiem notikumiem, bet saistīti tradīcijām, laika
griežiem, kad vari priecāties par to, ka gads atkal pagriežas uz
saules pusi, ir Dziesmu svētki, tai tautai vēl ilgs mūžs priekšā.
Ļoti žēl to Eiropas tautu, kuras ir jau nonivilējušās, kuras
savus tautas svētkus jau uzskata par pagājību,” teic B.Sipeniece-Gavare.
Foto: no personīgā albuma. Visu rakstu lasiet 21. jūnija “Zemgales Ziņās”
