Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atkal būs lieliska iespēja
baudīt klaviermūziku pianistes Diānas Zandbergas emocionāli
piesātinātajā sniegumā. Koncertu «Ungārija klavieru skaņās» 29.
septembrī pulksten 17 jelgavniekiem sarūpējusi Ungārijas vēstniecība
Latvijā, un ieeja tajā būs bez maksas.
– Jūs neesat reta
viešņa Jelgavā, vēl jo vairāk vēsturiskajā «Academia Petrina» ēkā,
tagadējā Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Ja nemaldos, savu
soloprogrammu atskaņošana mūsu pilsētā jau kļuvusi par savdabīgu un
jauku tradīciju. Kāpēc izvēlaties tieši šo vietu?
Man
ļoti patīk šī vieta, tādēļ, ka savā ziņā arī sevi varu uzskatīt par
piederīgu Jelgavai vai vismaz Jelgavas novadam, jo mums ir vecvecāku
īpašums Jaunsvirlaukas pagastā, kur uzturos samērā bieži. Turklāt ne
tikai vasarās, bet arī ziemās. Braucot uz turieni, parasti iznāk braukt
cauri Jelgavai.
Otrā pasaules kara laikā Jelgavā dzīvoja mana
vecmāmiņa un vecvecmāmiņa, diemžēl 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties,
tika sabombardēta gan māja, gan visa iedzīve un nācās mukt no degošās
pilsētas. Mammas māsa, kurai toreiz bija tikai daži gadiņi, atceras, ka
Jelgavā vairs nebija palicis nevienas veselas ielas, visur tikai degošas
krāsmatas un drupas, tādēļ mazās meitenes ceļgali bija vienos pušumos.
Tad viņiem ar dažām personīgajām mantām un grāmatām, tostarp Edvarta
Virzas «Straumēniem» un Dantes «Dievišķo komēdiju», izdevās aizmukt uz
lauku mājām ārā no Jelgavas.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu interviju lasiet
22.–28. septembra «Zemgales Ziņās»
