Piedzīvojis skatītāju mīlestību un pozitīvas profesionāļu atsauksmes,
šopavasar ceļojumu pa Latviju turpina etniski stilizētais
koncertuzvedums “Dod, Dieviņi”.
“Spēcīgi, maģiski, enerģētiski,
dvēseliski, balti un tīri, dziedinoši, epohāli, sakrāli… Ir patīkami
un iedvesmojoši no skatītājiem dzirdēt tik milzum daudz labu vārdu pēc
“Dod, Dieviņi” koncertiem, arī saņemot e-pasta vēstules un lasot
komentārus. Jūtamies īpaši gaidīti, mīlestības un Dieva klātbūtnes
lutināti, tāpēc nolēmām nākt pie skatītājiem vēlreiz,” stāsta
koncertuzveduma producents Aigars Dinsbergs.
Ar dziesmas, dejas,
maģisko spēka vārdu klātbūtni, video un gaismu partitūrām, īpašu
skatuves scenogrāfiju un apģērbu zīmola “Mayra” speciāli darinātiem
tērpiem koncertuzvedums veidots kā cilvēka dzīves ritējums laika
griežos, akcentējot savas zemes, tautas mīlestību un Dieva klātbūtni it
visā.
“Dod, Dieviņi, otram doti…” ir būtisks latviskās morāles
kods, kas īpaši nozīmīgs ir šodienas kontekstā. Tādēļ svarīga ir
koncerta ideja – tuvojoties Latvijas simtgadei, parādīt latviskuma
plūdumu cauri laikiem: meklēt senu tradīciju un rituālu vajadzību un
vietu mūsdienu dzīves izpratnē un ritējumā.
Koncertuzveduma
muzikālais producents ir komponists Kristaps Krievkalns, kura meistarīgi
veidotās aranžijas un neierastos balsu salikumus gan latviešu tautas
dziesmām, gan Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Raimonda
Paula, Mārtiņa Brauna, Raimonda Tigula un citu komponistu melodijām
izdzīvo Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Anmary, Uģis Roze, Lauris
Valters, Kristīne Kārkle (balss, vijole), Kristaps Krievkalns
(taustiņi), Edgars Kārklis (dūdas, stabule, akordeons), Ilze Grunte
(ģitāra), Armands Treilihs (bass), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti) un
dejotāji Egija Abaroviča, Reinis Rešetins, Liene Grava un Ģirts
Bisenieks.
Svētku koncertuzvedums “Dod, Dieviņi” Jelgavas Kultūras namā būs skatāms 1. maijā pulksten 17.
Iepriekšējos
gados šajā ciklā klausītājus sasniedza programmas “Mana dziesma
Latvijai”, “Latviešu kino un teātra zelta dziesmas”, “Brīvās Latvijas
dziesmas”, “Manas tautas dziesmas”, “Manai dzimtenei”, “Es savai
tēvzemei” un “Manas tautas likteņdziesmas”.
Publicitātes foto
