No 5. septembra Jelgavas pilsētas bibliotēkas galerijā
iespējams aplūkot Vijas Spekkes izstādi «Bēgļi – gūstekņi».
Gleznu cikls «Bēgļi – gūstekņi» sākotnēji radās 1991.
gadā, līdzdzīvojot Persijas līča kara gūstekņiem. Diemžēl
kari mūsu pasaulē nav beigušies, un bēgļu realitāte kļuvusi
par daļu no šodienas Eiropas. Uz izstādes atklāšanu 8. septembrī
pulksten 16 laipni gaidīts ikviens interesents, aicina bibliotēkas
pārstāve Zane Osīte.
Vija Spekke ir dzimusi Rīgā
1922. gadā. Mākslas jomā izglītojusies Romā, Oksfordā un
Veronā. Gandrīz visu mūžu māksliniece, kurai īpaši tuvs ir
akvarelis, dzīvo Itālijā. Viņas darbos satuvinās romāņu un
baltu kultūras, Vidusjūra saplūst ar Baltijas jūru. Dzimtenē un
Latvijas mākslas vidē viņa atgriezās tikai 1993. gadā.
Mākslinieces gleznās reizēm ieskanas dzimtas dzejnieku, mūziķu
un vēsturnieku likteņi.
Izstādē skan kurdu tautības sīriešu komponista Moutaza Ariana
skaņdarbi «Meklējot mieru» un «Migranti». Jau četrus gadus
viņš ir bēglis Turcijā, pelna iztiku kā ielu muzikants un sapņo
savas kompozīcijas reiz atkal dzirdēt īstā koncertā.
Izstādes idejas autore Diāna Jance, tuva Vijas Spekkes
radiniece. Diāna Jance: «Mūsu dzimtā ir kāds sens stāsts. Droši
vien tādu stāstu latviešiem ir daudz. Reiz kāds austrumu
izcelsmes bēglis meklēja patvērumu zemē, kas tikai pēc vairākiem
gadu desmitiem tika nosaukta vārdā – par Latviju. Visticamāk, viņš
bija ar tumšu ādas krāsu, melniem matiem un musulmanis.
Visticamāk, bēglis vai gūsteknis no kara līdzgājējiem.
Nostāstā, kurš atceļojis līdz mūsu dienām, bēglis esot nācis
no reiz varenās Osmaņu impērijas, no mūsdienu Turcijas. Visdrīzāk
viņš klejoja, nemācēdams ne vārda latviski. Un tieši šis
austrumu izcelsmes bēglis atrada patvērumu mājās Zemgalē, ko
tagad pazīst kā «Billītes» un bija vecvectēvs vienam no
latviskākajiem un lielākajiem dzejniekiem – Edvartam Virzam.»
Foto: no arhīva
