Ir 12. februāris. Baltajā zālē vēl palikušas
pēdas no XXI Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laikā notikušās fantāzijas
darbnīcas, bet vakarā kā katru mēneša otro otrdienu Jelgavas Studentu teātrī
pulcēsies improvizācijas cienītāji. Taču šoreiz Melpomenes viesistabas durvis
veras ātrāk – ierastajā omulīgajā pustumsā mūs sagaida režisore Astra Kacena,
kuru esam aicinājuši uz sarunu par 24. februārī pulksten 17 gaidāmo izrādi
“Kjogenstāsti”. Sešas japāņu viduslaiku farsa epizodes savu pirmizrādi piedzīvoja
pērn maijā, taču tām ir vērts pievērsties Latvijas skatītājam, iespējams,
neparastās formas un arī satura dēļ. Līdz šim nospēlētas astoņas izrādes,
tostarp veiksmīgi arī Lietuvas festivālā “Theater Kluster 2018”, bet 16. martā
izrādes fragments tiks vests uz Latvijas Studentu teātra dienu festivālu Rīgā.
– Kā nonācāt līdz “Kjogenstāstu” iestudēšanai?
2017. gadā norisinājās starptautisks Baltijas valstu
amatierteātru festivāls “Baltijas rampa”, kurā valstis “apmainījās” ar
režisoriem – Latvijas režisori brauca iestudēt darbus uz Igauniju un Lietuvu,
bet viņu režisori pie mums. Tas bija traks eksperiments, ko mēs paši
Latvijas Amatierteātru asociācijas valdē inspirējām.
Šajā projektā Jelgavas Studentu teātrī viesojās Tartu
Universitātes režisors Kalevs Kudu. Igaunijā viņš ir ļoti pazīstama un
ambicioza personība, rīko savu teātru festivālu, strādā gan ar studentiem
amatieriem, gan profesionāļiem. Mums izdevās nodibināt kontaktus, un viņš bija
ar mieru braukt pie mums iestudēt izrādi “Parīzē es lidoju ar gaisa balonu”,
kas tapusi pēc Antona Čehova lugas “Ķiršu dārzs” motīviem. Kad izrāde
starptautiskā festivālā Batumi Gruzijā ieguva “Grand Prix” balvu, viņš
priecājās un bija gatavs ar mums sadarboties vēl.
Visu rakstu varat izlasīt 14.februāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa, Ruslans Antropovs un no teātra albuma










