«Pedagogu darba
samaksas modelis apliecina algu pieaugumu lielākajai Latvijas
pedagogu daļai un perspektīvu iespēju visu skolotāju atalgojumam
ievērojami pārsniegt 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas,» tā,
iepazīstinot žurnālistus ar datiem par pirmajām skolotāju algām kopš
reformas ieviešanas, sacīja izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis.
Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija liecina par
vidējās algas likmes pieaugumu 106 pašvaldībās un 543 Latvijas
vispārizglītojošajās skolās. 79 pašvaldībās vidējā algas
likme ir pieaugusi no 40 līdz 160 eiro par likmi. 70 Latvijas
pašvaldībās vidējā algas likme ir no 700 līdz 902 eiro.
Dati liecina, ka
lielākā daļa Latvijas pedagogu strādā nepilnu slodzi, kas ir
viens no reālā atalgojuma ietekmes būtiskākajiem faktoriem.
Reformas mērķis ir virzīties uz to, lai skolotājs varētu strādāt
pilnu slodzi pie viena darba devēja un nopelnīt atalgojumu, kas
pārsniedz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir reāli iespējams,
ja atbildīgus lēmumus pieņem ne tikai valsts, bet arī skolu
dibinātāji.
Ministrs uzsver, ka
valsts ir nodrošinājusi papildu finansējumu pedagogu darba
samaksas palielināšanai, taču tikai no katras pašvaldības
lēmumiem ir atkarīgs, kādu algu saņem skolotājs. «Ir pienācis
laiks skaidri runāt par valsts un pašvaldību atbildību,» saka
K.Šadurskis. Valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai,
šajā mācību gadā paredzot būtisku finansējuma pieaugumu, kas
2017. gadā pārsniegs 45 miljonus eiro. Finansējums ir aprēķināts
tā, lai katra pašvaldība pilnā apmērā varētu nodrošināt
mācību programmas īstenošanu. Pašvaldība kā skolu dibinātājs
ir faktiskais pedagogu darba devējs, kura pienākums ir nodrošināt,
lai pedagogi saņemtu tādu algu, kā to noteikusi valsts.
Apkopotie dati
skaidri parāda, kā skolēnu skaits, klašu piepildījums un skolu
tīkls ir ietekmējis un arī turpinās ietekmēt pedagogu
atalgojumu. Tomēr tikai pašvaldību kā skolu dibinātāju un
pedagogu darba devēja rokās ir ietekmēt šos procesus izaugsmes un
attīstības virzienā.
Ministrs uzsver, ka
reforma ir tikai tās ieviešanas sākumā, un pauž pārliecību, ka
kopīga valsts un sociālo partneru izpratne par veicamajiem darbiem,
bez to atlikšanas ir turpmākās attīstības pamats, kur fokusā ir
skolēns un izglītības kvalitāte.
Statistika par skolotāju algām un to tendencēm.
Mārtiņš Langrāts,
Izglītības un zinātnes ministrija
