Latvijas izglītības iestādes ir
diezgan atvērtas uzņemt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, intervijā
aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA)
Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura
Reisele.
“Pamatā tomēr ir zināšanas un empātija. Ja nespēj
iedomāties, ka citam cilvēkam var būt tāda vai citāda vajadzība, ir diezgan
grūti paredzēt risinājumus. Komunicējot ar skolām, esmu sapratusi, ka
izglītības iestādes ir diezgan atvērtas. Vienlaikus ir arī bailes, jo ir
iestādes, kuras saka, ka viņiem nav pietiekamu zināšanu un prasmju, lai uzņemtu
šādu jaunieti, lai gan viņi to gribētu,” sacīja Reisele.
Tādēļ svarīgs ir izglītojošais darbs, lai runātu, kas
nepieciešams šiem cilvēkiem, skaidroja Reisele. Viņasprāt, apsveicami ir tas,
ka arvien vairāk organizāciju, kuras strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
nāk pie pārējās sabiedrības.
“Mums ir arī labi pieredzes stāsti ar skolām, kuras
gan sūta apmaiņas braucienos savus jauniešus, gan uzņem jauniešu grupas pie
sevis, integrējot to visu ar mācību saturu. Kā piemēru varu minēt Rīgas
3.speciālo pamatskolu, kurā bija projekts “Mūzikas valoda” jauniešiem
ar garīgās attīstības traucējumiem. Viņu partneri bija līdzīga profila skola no
Ukrainas. Mūzika tika izmantota kā vienojošais elements, un projekta laikā viņi
radīja kopīgu dziesmu. Arī Jūrmalas Vaivaru pamatskola regulāri iesniedz
brīvprātīgā darba projektus, tostarp uzņem brīvprātīgos ar invaliditāti,”
stāstīja Reisele.
Jautāta, ko darīt, ja skola vai kāda organizācija šādus
jauniešus gribētu uzņemt, bet trūkst atbilstošas infrastruktūras vai zināšanu,
Reisele norādīja, ka pirmais noteikti ir gribēšana.
“Ar infrastruktūras izbūvi palīdzēt nevaram, bet varam
sniegt konsultācijas un iespēju apmeklēt atbilstošas mācības. Praksē bieži
saskaramies ar to, ka cilvēki atbild, ka gribētu iesaistīties, bet viņiem
pietrūkst kapacitātes. Iespējams, tas ir saistīts arī ar birokrātiju, ar kuru
viņi ir saskārušies citos projektos un ikdienā kopumā,” sacīja Reisele.
Jautāta, vai skolās ir personāls, kurš varētu sniegt
papildu atbalstu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām, Reisele skaidroja,
ka tad, ja jaunietis ar īpašām vajadzībām piedalās projektā, tad papildu
finansējums ir arī atbalsta personai, kura ir nepieciešama.
“Brīvprātīgā darba kontekstā tas ir mentors. Līdz ar
to ir noteikts finansējums, par kuru nodrošināt šī jaunieša atbalstu,”
sacīja Reisele.
Foto: pixabay.com
