Lai sekmīgāk īstenotu pārmaiņas
izglītībā, nepieciešams sniegt atbalstu skolotājiem, šodien konferencē
par jaunu vidējās izglītības modeli atzinuši nozares pārstāvji.
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsvēra, ka
skolas vide un izglītības procesa organizācijai ir liela nozīme, turklāt
procesa pamatā ir nosacījumi, ko veido skolotāji. Viņš skaidroja –
neskatoties uz to, ka cilvēki ir dažādi, mācību procesa organizācija
vienmēr mudina dalībniekus darīt to, kas ir vajadzīgs un svarīgs.
Direktors pauda, ka viņa skolā, kur ieviests modulārais princips,
pārmaiņām bija nepieciešams skaidrojošais darbs gan pedagogiem, gan arī
vecākiem, un tāpat bija jāmeklē varianti, kā integrēt un kā veidot
priekšmetu sakarus. Alijevs atzina, ka ne visi skolotāji uzreiz bija
gatavi pārmaiņām, tāpēc svarīgs ir skolotāju sagatavošanas un domāšanas
maiņas jautājums.
Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka patlaban trūkstot pētījumu par skolu
dažādību Latvijā, jo izglītības iestādes Latvijā ir atšķirīgas un ir ne
tikai radošas un labas skolas. Viņaprāt, ir nepieciešams pētīt to, kas
bremzē pārmaiņas un nedod iespēju straujāk attīstīties.
Arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš
(ZZS), paužot skeptisku skatījumu uz informācijas pieejamību reformu
kontekstā, uzsvēra, ka nepieciešams rast instrumentus, ar kuru palīdzību
motivēt skolotājus.
Rāviņš pauda, ka skolotāji ir satraukti un skolu direktoriem būs
milzīga atbildība motivēt skolotājus. Viņš piekodināja, ka bez resursiem
pedagogu motivēšanai to būs grūti izdarīt.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atgādināja, ka
skolu direktoriem pedagogu atalgojuma reformas rezultātā ir nodrošināts
tā dēvētais direktoru fonds, no kura iespējams maksāt piemaksas tiem
pedagogiem, kas kvalitatīvi veic savu darbu.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka arī pilnveidotā pedagogu kvalitātes
pakāpju sistēma ļaus labāk novērtēt pedagogus, tādējādi piešķirot
piemaksas par kvalitatīvi paveiktu darbu.
Foto: no arhīva
