Lielai
daļai Latvijas iedzīvotāju ir tikai vispārīgs priekšstats par
sociālā dienesta darba uzdevumiem un to reālo veikumu. Tā liecina
Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma “Baltic Institute
of Social Sciences” veiktā pētījuma par sociālo dienestu
reputāciju un tēlu sabiedrībā pirmie rezultāti, informē LM
pārstāvis Egils
Zariņš. Turpmākā pētījuma gaitā tiks apkopots arī sociālā darba
speciālistu, sociālo dienestu un pašvaldības domju vadītāju, kā
arī sociālā dienesta sadarbības partneru viedoklis par sociālā
dienesta efektivitāti. Pētījuma gala rezultāti būs pieejami šī
gada nogalē.
Aptaujājot
3117 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tika noskaidroti
Latvijas iedzīvotāju (gan to, kas iepriekš vērsušies sociālajā
dienestā, gan iedzīvotāju, kam nav bijusi saskare ar sociālo
dienestu) priekšstati par aktuālākajām sociālajām problēmām
un sociālā dienesta uzdevumiem, kuri jārisina pašvaldībā, kā
arī tas, cik labi vai slikti, pēc iedzīvotāju domām, pašvaldības
sociālais dienests pilda šos uzdevumus.
Latvijas
iedzīvotāju vērtējumā, vissvarīgākais no sociālā dienesta
darba uzdevumiem ir atbalsts tiem, kas par sevi spēj parūpēties
vismazāk un vienlaikus veido būtisku iedzīvotāju daļu –
atbalsts veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, atbalsts
ģimenēm ar bērniem, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi, un
palīdzība savstarpējo attiecību un uzvedības problēmu
risināšanā. Tāpat cilvēki uzskata, ka būtisks uzdevums ir arī
atbalsta sniegšana aizbildņiem un audžuģimenēm, kuri ņem savā
aprūpē bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus.
Neatņemami svarīgo sociālo dienesta darba uzdevumu sarakstā ir
arī dažādu veida sociālā palīdzība (pabalsti, brīvpusdienas,
pārtikas pakas un citi) un sociālie pakalpojumi.
Latvijas
iedzīvotāji norāda, ka galvenie iemesli, kuru dēļ viņi meklētu
palīdzību pašvaldības sociālajā dienestā, ir nepietiekami
iztikas līdzekļi, nelaimes gadījums, kad vajadzīga palīdzība,
nepieciešamība pēc atbalsta vecu cilvēku un personu ar
invaliditāti aprūpē, kā arī bezdarbs un darbavietas trūkums. 23
procenti aptaujāto paši vai viņu ģimenes locekļi pēdējo divu
gadu laikā ir vērsušies vai sadarbojušies ar pašvaldības
sociālo dienestu. Kopumā sociālā dienesta darbinieku
profesionalitāti un komunikāciju ar klientu viņi vērtē pozitīvi,
tomēr ir jomas (informācijas un vides pieejamība, saskarsmes ar
klientu pilnveidošana), kurās nepieciešams uzlabot sociālo
dienestu un sociālo darbinieku sniegumu.
Pētījuma
dati rāda, ka ir neliela iedzīvotāju daļa (astoņi procenti
aptaujāto), kas nevēršas dienestā negatīvo priekšstatu un
informācijas trūkuma dēļ. Tāpat iedzīvotājiem kopumā ir vājš
priekšstats par citiem sociālā dienesta uzdevumiem ārpus sociālās
palīdzības (pabalsti, brīvpusdienas, pārtikas pakas un
tamlīdzīgi), turklāt visbiežāk ar sociālā dienesta klientu
grupu tiek asociētas tikai trūcīgās un maznodrošinātas
personas. Kā liecina pētījuma rezultāti, nedaudz vairāk par pusi
aptaujāto sociālo dienestu klientu pēdējo divu gadu laikā
vērsušies sociālajā dienestā, lai saņemtu tikai sociālo
palīdzību, tādējādi ne tikai iedzīvotājiem kopumā, bet arī
sociālā dienesta klientiem nav bijusi pietiekama saskarsme ar
profesionālu sociālo darbu, kas vērsts uz klientu pašu iesaisti
savas situācijas risināšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī
klientu resursu apzināšanā un stiprināšanā.
Analizējot
pētījuma pirmos rezultātus, secināts, ka ļoti būtiski ir
mazināt sabiedrībā izveidojušos stereotipus par sociālo dienestu
lomu un mērķauditoriju, kā arī stiprināt saikni starp
iedzīvotājiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Tāpēc LM
Eiropas struktūrfonda līdzfinansētā projektā “Profesionāla
sociālā darba attīstība pašvaldībās” rīko diskusijas,
apmācības un konferences sociālajiem darbiniekiem, kā arī laikā
no 2018. līdz 2020. gadam īstenos informatīvo kampaņu par sociālo
darbu, sociālo dienestu kompetenci un sociālo darbu kopienā.
Plašāku
sabiedrību LM pārstāvji uzrunāja Cēsīs sarunu festivālā “Lampa”, kur
diskusijā “Kāds ir sabiedrības pasūtījums: sociālais
darbinieks – dežurants vai “iespējotājs”?” aicināja
aizdomāties par sociālā darba lomu un sociālo problēmu
risināšanu sabiedrībā, kā arī turpināja iepriekšējos
pasākumos iesākto sarunu par ētikas nozīmi profesionālā
sociālajā darbā.
Pētījums
tiek īstenots ESF projektā Nr. 9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla
sociālā darba attīstība pašvaldībās”. Projekts uzsākts
2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.
Foto: aif.ru
