Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības
dati liecina, ka legionelozes jeb tā sauktās leģionāru slimības saslimstības rādītāji Latvijā
atbilst vidējiem rādītājiem ES un pēdējos piecos gados nav
novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums – pamatojoties uz sabiedrības lielo interesi, pēc šodien sasauktā
preses brīfinga ziņo SPKC pārstāve Anete Jansone.
2016. gadā
Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015.
gadā – 22, 2014. gadā – 38 gadījumi, 2013. gadā – 34
gadījumi. Šogad līdz martam SPKC reģistrējis astoņus
apstiprinātus legionelozes gadījumus. Kā informē SPKC pārstāve
Edīte
Tettere, nedz Jelgavā, nedz Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles vai
Tērvetes novadā saslimšanas gadījumi nav konstatēti.
Legioneloze
Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, kuras izplatību un
saslimšanas gadījumus monitorē SPKC. «Ar legionelozi biežāk
slimo gados vecāki cilvēki, un paaugstināts risks saslimt ir
iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības (piemēram, elpceļu
slimības), kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne
visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legionelozi, saslimst, jo
visbiežāk organismam ir pietiekamas spējas pretoties
izraisītājam,» uzsver
SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta
direktors Jurijs Perevoščikovs.
Katrs
legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai
izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu,
tai skaitā arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu
iespējamās inficēšanās vietās. Piemēram, inficētās personas
dzīvesvietā vai darbavietā. Ja legionelozes izraisošā baktērija
tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks
tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas
pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā,
kā arī brīdinātu infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. Par
katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura
kontrolē ierosināto pasākumu izpildi.
«Lai gan
Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības
attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija
kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas
prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no
ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā,
kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības
inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu
ūdensvadu dezinfekciju,» skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības
veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības
veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.
Latvijā
noteiktie legionelozes profilakses pasākumi atbilst starptautiskajai
praksei un pierādīti kā efektīvi legionelozes izplatības
ierobežošanai. Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu
attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina
arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī
(dušas un krānu gali) regulāri tiek attīrīti no organiskā un
neorganiskā aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad
ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni
vēlams notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos
un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens,
vienmēr liet svaigu ūdeni (ja iespējams –
vārītu).
Foto: lvportals.lv
