Neraugoties
uz šīs vasaras sausumu, novācamo kartupeļu raža daudzviet
padevusies labāka, nekā domāts, jo kartupeļi sekmīgi izmantojuši
pat visniecīgāko mitrumu, stāsta
Latvijas Lauku konsultāciju centra vecākais dārzkopības
speciālists Māris Narvils.
“Ražas
iznākums šogad bija atkarīgs no stādīšanas laika – līdz pat
atšķirībām dažu dienu intervālā. Agros stādījumos augi
veiksmīgi izmantoja vēl tobrīd esošos mitruma krājumus, bet
vēlākos stādījumos tas vairs nebija iespējams. Vēl viena šī
gada īpatnība bija tā, ka uz stoloniem jeb stumbra apakšzemes
dzinumiem līdz galam attīstījās salīdzinoši neliels bumbuļu
skaits. Pārējie
aizmetņi tālāk neattīstījās mitruma trūkuma dēļ. Taču gluži
bez sekām sausums nepagāja arī lielajiem bumbuļiem,” teic
M.Narvils.
Veidošanās
laikā kartupeļu bumbuļi ir ļoti prasīgi pret tādu barības
elementu kā kalcijs, kas augos pārvietojas kopā ar uzņemto ūdeni.
Tā trūkums ierobežo kalcija uzņemšanu. Daļēji to varēja
kompensēt ar lapu mēslojumu, taču arī no lapām, lai kalcijs
nokļūtu līdz bumbuļiem, bija vajadzīgs mitrums. “Diemžēl
kalcijs ir tas elements, kura trūkumu vēlāk nevar kompensēt.
Kādas sekas tas rada? Kartupeļu bumbuļa audi, kuri veidošanās
laikā kalciju nesaņēma pietiekamā daudzumā, ir pakļauti
priekšlaicīgas sabrukšanas riskam. Tieši tādēļ novāktajos
bumbuļos vērojama iekšēja audu brūnēšana, kas var apvienoties
arī ar iekšējo tukšumu veidošanos. Tukšumu veidošanās ir
saistīta ar nevienmērīgu mitruma nodrošinājumu. Dažkārt pie
vainas, jo sevišķi smilts augsnēs, var būt arī bora deficīts,”
M.Narvils
piebilst.
Kartupeļu
audzēšanā brūnēšanu un tukšumu veidošanos sekmē:
-
Skābās
un viegla mehāniskā sastāva augsnēs notiek kalcija izskalošanās,
ko veicināja aizvadītā gada ilgstošās lietavas; -
Skābas
kūdras augsnes; -
Augsnes
ar augstu nātrija saturu; -
Augsnes
ar augstu alumīnija saturu, kas raksturīgas neiekoptās un
nabadzīgās augsnēs, kur nav veikta to ielabošana; -
Sausums,
sevišķi cietas
smilts augsnēs. Lauki, kur saule vairāk uzkarsē – dienvidu
nogāzes, lauki mežu ielokos; -
Augsts
slāpekļa vai kālija saturs bumbuļos, ko izraisa nesabalansēta
mēslošana; -
Paaugstināts
risks ir arī šķirnēm, kas veido lielus bumbuļus.
Kā
no tā izvairīties?
-
Jārūpējas
par laicīgu kalcija nodrošinājumu, augsni kaļķojot un
stādīšanas gadā kalciju dodot veģetācijas periodā; -
Sabiezināt
stādījumu šķirnēm, kurām ir tendence veidot lielākus
bumbuļus; -
Izvairīties
no šķirnēm, kam ir vājāka sausumizturība un kuras vairāk
veido tukšumus; -
Nodrošināt
mitrumu laistot; -
Veikt
agrāku stādīšanu, kartupeļus sadiedzējot vai vismaz
iedzīvinot, lai tos varētu izstādīt vēsākā augsnē; -
Lai
neizraisītu priekšlaicīgus un nevajadzīgus mitruma zudumus,
pārdomāt vagu kopšanas stratēģiju; -
Nepārdozēt
slāpekļa un dažkārt arī kālija mēslojumu.
Foto: LLKC
