Šogad Latvijā būs labāka plūmju raža nekā
pērn un samērā laba ābolu raža, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts
Māris Narvils.
Viņš teica, ka daudzas ogas šogad bija gatavas ātrāk nekā citus gadus
un jau otro nedēļu ražu sākušas dot rudens avenes, kas parasti dod ražu
vien augusta vidū vai augusta beigās. Arī pirmās plūmes ir gatavas, un
atsevišķas šķirnes par pārgatavojušās. Kurzemē un Zemgalē
ražu sākušas dot jau Kaukāza plūmes, kamēr Austrumlatvijā tas notiks
vien nākamnedēļ. “Plūmēm šogad ir ļoti labas ražas. Tur, kur lietoti
vairāk augu aizsardzības līdzekļi, tās vairāk bojājuši kaitēkļi. Taču
tik labi aizmetušās kā šogad plūmes nav sen, un tām raža būs labāka
nekā pagājušogad,” sacīja Narvils, piebilstot, ka sausākos dārzos tās
gan var būt padevušās izmērā mazākas.
Narvils teica, ka arī pirmie vasaras āboli, piemēram, “Agra”, drīzumā
būs gatavi. “Āboli ir ļoti labi aizmetušies, un ir nepieciešama
retināšana, lai varētu regulēt to aizmešanos nākamgad,” teica LLKC
eksperts, piebilstot, ka ābolu raža būs gana laba, bet tie var būt
mazāki. Arī bumbieri strauji nogatavojas, viņš piebilda.
LLKC eksperts sacīja, ka laika apstākļu ietekme uz dažādām
augļkopības kultūrām ir lokāla rakstura, un situācija var atšķirties pat
viena un tā paša pagasta dažādos dārzos – vietām nolīst, un citviet
nelīst nemaz. Tur, kur ilgstoši nelīst vai līst ļoti maz, dārzi cieš no
sausuma. “Nokrišņiem ir lokāls raksturs. Apkārt pilsētām vairāk līst,
līdz ar to, ja dārzs ir pilsētās vai tiešā pilsētu tuvumā, tad ir
lielākas cerības sagaidīt lietu nekā tad, ja dārzi ir ārpus pilsētas vai
dziļāk laukos, kur līst ļoti maz vai lokāli,” teica Narvils.
Viņš piebilda, ka nokrišņi ir sadrumstaloti un specifiski ietekmē
dārzus Latvijā. Vairāk esot tādas teritorijas, kur nelīst nekā līst.
Austrumlatvijā situācija ir stabilāka, jo nokrišņu bijis vairāk, bet
Kurzemē un daļā Zemgales situācija esot bēdīgāka sausuma dēļ.
Viņš piebilda, ka nokrišņiem bagātākos dārzos pastāv bumbieru un
ābeļu kraupja izplatības risks. Vienlaikus viņš atzina, ka ilgstošais
karstums arī kaitēkļu aktivitāti sāk bremzēt, jo tos novērot var, bet
tie ir mazaktīvi uz vairošanos. Laika apstākļiem mainoties un uznākot
lietum, kaitēkļu un infekciju izplatības risks var pastiprināties.
LLKC darbojas kopš 1991. gada un ir lielākais lauku konsultāciju
sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku
attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās
zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas
novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā
un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs
strādājošo darbinieku tālākizglītību.
Foto: musudarzs.lv
