Pagājušajā gadā no valsts izbraukušo bērnu
vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem skaits sasniedzis 12 801, liecina
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2017. gada publiskais
pārskats.
IKVD vadītāja Inita Juhņēviča aģentūrai LETA skaidroja, ka dienests
nevar pateikt, kad šie skolas vecuma bērni devušies uz ārzemēm, līdz ar
to 12 801 bērnam, kas kādā brīdī izceļojis no valsts un aizvien atrodas
ārvalstīs, ir piemērots statuss “izbraucis no valsts”.
Apkopojot datus par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā
izglītības vecuma bērniem, kvalitātes dienests konstatēja, ka
2017./2018. mācību gadā nevienā izglītības iestādē nebija reģistrēti 16
080 bērni vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, no tiem pašvaldībai nebija
informācijas par 448 bērniem.
Izglītības iestādēs nereģistrēto 7–18 gadus vecu bērnu skaits gadu
gaitā ir samazinājies. 2016./2017. mācību gadā izglītības iestādēs nebija
reģistrēti 17 357 bērni.
Ņemot vērā pašvaldību sniegtos datus, laikā no 2010. gada līdz
2017. gadam visvairāk izglītības iestādē nereģistrēto bērnu vecumā no
septiņiem līdz 18 gadiem ir izbraukuši no valsts. 7–18 gadu vecuma grupā
no valsts izbraukušo bērnu skaits 2017. gadā ir samazinājies par 1002
bērniem, sasniedzot 12 801.
IKVD, pašvaldību un to institūciju aktīvas sadarbības rezultātā līdz
2013. gadam izdevās būtiski samazināt bērnu skaitu ar statusu
“Pašvaldībai nav informācijas”. Lai gan 2014. un 2015. gadā to bērnu
skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, noturējās salīdzinoši
zems, 2016. gadā tas krasi pieauga, bet 2017. gadā to ir izdevies atkal
nedaudz samazināt. Negatīvi vērtējams apstāklis, ka 2017. gadā turpina
pieaugt izglītības iestādē nereģistrēto bērnu skaits, par kuriem
pašvaldība nav norādījusi statusu, pauda IKVD.
Negatīvi vērtējams arī tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
2017. gadā ir pieaudzis to bērnu skaits vecumā no septiņiem līdz 18
gadiem, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ –
2014. gadā tāds bija viens, 2015. gadā – četri, 2016. gadā – astoņi, bet
2017. gadā – 13. Pēdējos divos gados gandrīz nav mainījies arī to bērnu
skaits, kuriem pašvaldība norādījusi statusu “Pašvaldība noskaidro
situāciju” – pērn tādu bijis 218.
Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, IKVD secināja, ka negatīvi
vērtējama situācija, ka 2017. gadā ir saglabājies salīdzinoši augsts to
izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai
nav informācijas (pārsvarā Daugavpils, Rīga, Jelgava).
Tāpat negatīvi vērtējams arī apstāklis, ka, salīdzinot ar 2016. gadu,
pagājušajā gadā ir pieaudzis to bērnu skaits no septiņu līdz 18 gadu
vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ. Tas
nozīmē, ka pašvaldību rīcība nav bijusi pietiekami aktīva, lai
nodrošinātu ilgstoši slimojošo bērnu iekļaušanu izglītības vidē, kas
savukārt mazinātu šādu bērnu un viņu ģimeņu atstumtību un dotu arī
sociālu, komunikatīvu un veselību veicinošu efektu.
Lai noskaidrotu cēloņus, kādēļ bērni nav reģistrēti izglītības
iestādē, lielākā daļa pašvaldību veic apsekošanu bērnu dzīvesvietā,
iegūst informāciju no bērna kaimiņiem un radiniekiem. Tomēr IKVD
atzīmēja, ka vairākām pašvaldībām vēl joprojām ir problēmas noskaidrot
katra bērna atrašanās vietu un iemeslu izglītības iestādes
neapmeklēšanai, kā arī laicīgi un precīzi ievadīt datus Valsts
izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Tādēļ IKVD uzskata, ka
pašvaldību darbs informācijas ieguvē un apstrādē ir vēl uzlabojams.
Foto: http://baltic-ireland.ie
