2017. gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā
bijusi zemākā kopš 2012. gada, liecina provizoriskie dati no Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.
Lai gan kopš augusta vairākus valsts reģionus piemeklējuši plūdi,
gada kopējais nokrišņu daudzums valstī ir zemāks nekā 2012. un
2010. gadā, jo šogad tikai augustā, septembrī un oktobrī nokrišņu
daudzums krietni pārsniedza normu, savukārt piecos mēnešos tas bija
zemāks par ilggadējo vidējo rādītāju.
Spēcīgākās lietavas augustā skāra Latgali, rudenī Kurzemi. Arī
daudzviet Vidzemē nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza ierasto
līmeni, savukārt vismazāk lija Zemgalē, arī vietām Ziemeļvidzemē un Kurzemes austrumu novados bija salīdzinoši maz nokrišņu.
Atbilstoši provizoriskajiem datiem, gada kopējais nokrišņu daudzums
šogad valstī vidēji sasniedzis nepilnus 800 milimetrus, kas atbilst 116
procentiem no normas. 2010. un 2012. gadā šis rādītājs bija attiecīgi 854
un 832 milimetri.
Savukārt gada vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā noslīdējusi līdz
+6,8 grādiem. Tas joprojām ir četras grāda desmitdaļas virs nomas, bet
mazāk nekā iepriekšējos četros gados. 2015. gada vidējā gaisa temperatūra
sasniedza pat +7,8 grādus, turpretī pēdējā laika vēsākais bija
2010. gads, kad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +5,6 grādi.
Lielākā gaisa temperatūras novirze no normas šogad bija martā un
decembrī – šie mēneši bija vairāk nekā divus grādus siltāki, nekā
ierasts. No aprīļa līdz jūlijam gaisa temperatūra bija zem
1981.–2010. gada vidējās temperatūras, aprīlī un jūlijā noslīdot vairāk
nekā grādu zem normas.
2016.–2017. gada ziema Latvijā bija 1,7 grādus siltāka par normu,
pavasara vidējā gaisa temperatūra bija atbilstoša daudzu gadu vidējam
rādītājam, 2017. gada vasara bija 0,6 grādus vēsāka par normu un viena no
vēsākajām pēdējās desmitgadēs, savukārt rudens izrādījās nepilnu grādu
siltāks nekā ierasts un kļuva par otro slapjāko rudeni visā novērojumu
vēsturē.
Foto: Ruslans Antropovs
