Latvijā skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā vidēji
Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
valstīs, liecina jaunākais OECD ziņojums par izglītību “Education at a
Glance 2018: OECD Indicators”.
Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā gan sākumskolā, gan
pamatizglītības otrajā posmā – sākumskolas klasē Latvijā vidēji ir 16
skolēni (OECD vidēji – 21), bet pamatizglītības otrajā posmā – 15 (OECD
vidēji – 23).
Šīs samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto
skolēnu skaitu ir nepieciešams vairāk skolotāju, atzīmēts ziņojumā.
Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot mazāku mācību laiku
skolēniem. Latvijā sākumskolā mācību gads ilgst 169 dienas (vidēji OECD –
185 dienas) un pamatizglītības otrajā posmā – 173 dienas (vidēji OECD –
183 dienas), kas ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā
izglītībā visās OECD valstīs, kā arī zemākais kopējo obligāto mācību
stundu skaits pamatizglītībā (5977, salīdzinot ar vidējo OECD – 7520)
visās OECD valstīs, tūlīt aiz Ungārijas.
Neraugoties uz zemāku mācību stundu slodzi skolēniem, oficiāli
noteiktais mācīšanas laiks (pedagoģiskā likme) pamatizglītības un
vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir 1020 stundas, kas pārsniedz
attiecīgos OECD vidējos rādītājus.
Turklāt faktiskais mācīšanas laiks var atšķirties no oficiāli
noteiktā, ja skolotāji strādā vairāk nekā vienu pedagoģisko slodzi.
Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46 procentiem
vairāk, nekā paredz oficiāli noteiktā slodze, un tā ir augstākā atšķirība
starp OECD valstīm, par kurām ir pieejami dati. Tas atspoguļo oficiāli
noteikto algas likmju zemo vērtību, jo skolotāji māca papildu slodzei
vai pilda citus uzdevumus, par ko var saņemt atalgojumu.
Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā
pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina OECD ziņojums.
Latvijā vairāk nekā 45 procenti skolotāju, kuri strādā pamatizglītības un
vidējās izglītības pakāpēs, ir vismaz 50 gadu veci, tādējādi nākamajos
15 gados aptuveni puse skolotāju sasniegs pensijas vecumu. Vidēji OECD valstīs šajā vecuma grupā pamatizglītības un vidējās
izglītības pakāpēs ir 35 procenti skolotāju.
Skolotāju algām ir jābūt konkurētspējīgām, lai piesaistītu profesijā
jaunus skolotājus, uzsvērts ziņojumā. 2016. gadā Latvijā vidusskolas
skolotāji vispārējās izglītības programmās pelnīja par 22 procentiem vairāk nekā
darbinieki ar līdzīgu izglītību. Tā ir augstākā relatīvā alga visās OECD
valstīs vai ekonomikās, par kurām ir pieejami dati. Visās citās OECD
valstīs vai ekonomikās šajā izglītības pakāpē strādājoši skolotāji pelna
mazāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību.
Pretēji relatīvo algu rādītājam vidējās skolotāju gada algas Latvijā
absolūtā izteiksmē ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs,
sākot ar pirmsskolas izglītības pakāpi līdz vidējai izglītībai. Vidējā
alga vispārējās vidējās izglītības skolotājam Latvijā ir 17 590 dolāri
(15 130 eiro), kas ir 2,5 reizes mazāk nekā vidējais rādītājs OECD – 45
886 dolāri (39 469 eiro).
“Education at a Glance: OECD Indicators” ir pasaulē nozīmīgākais
ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un
partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības
sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu
darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji
salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus
efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. OECD
pārskatu par izglītību publisko reizi gadā un vienlaicīgi visās
organizācijas dalībvalstīs un partnervalstīs. 2018. gada ziņojums
piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā.
Foto: no arhīva
