Valdība šodien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja
vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai
izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto
studiju vietu skaits. Lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.
Kā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par likumprojektā
«Par valsts budžetu 2017. gadam» pedagogu darba samaksas reformas
ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem
resoriem» norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 1.
septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa
īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku
ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu.
Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā
ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un
vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu
pašreizējā līmenī, 2017. gadā papildus nepieciešami pieci
miljoni eiro, 2018. gadā –
3,67 miljoni eiro, bet 2019. gadā –
7,36 miljoni eiro.
IZM vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā
finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu
darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018. gadā un turpmāk
tiktu lemts likumprojekta «Par valsts budžetu 2018. gadam» un
likumprojekta «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un
2020. gadam» sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju
jaunajām politikas iniciatīvām.
Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērsusies Saeimā,
pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt
finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina
valsts finansēto studiju vietu skaits.
Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017. gada valsts budžeta
paketes likumprojektu «Par valsts budžetu 2017. gadam» un tā
paskaidrojumiem, LSA neatbalsta iepriekš sagatavoto piedāvājumu,
kas skar augstāko izglītību. LSA ieskatā nav atbalstāms
piedāvātais variants –
IZM padotībā esošajās augstskolās 2017. gadā samazināt valsts
finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019. gadam (ieskaitot)
– par
5457.
Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt
valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par
5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu.
Tie paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu
akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams
papildu finansējums. LSA uzskata –
pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam
plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst
nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes
rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.
Foto: LLU
