Lielākā daļa jeb 84,2 procenti kā neatņemamu Līgo svētku
tradīciju min svētku mielasta gatavošanu, kam 62,7 procenti
aptaujāto iedzīvotāju plāno tērēt līdz 40 eiro, liecina
vietējā veikalu tīkla “Top!” veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 99 procenti aptaujāto svētkus
svinēs Latvijā, no tiem 31,8 procenti Vidzemes, 25,5 procenti
Kurzemes, 17,3 procenti Zemgales, 13,1 procents Rīgas un 11 procenti
Latgales reģionā, informē “Top!” pārstāve Ilze Priedīte.
Atbildot par svētku svinēšanas vietu, puse no respondentiem kopā
sanāks lauku īpašumos brīvā dabā, 23 procenti dosies ciemos, un
16,4 procenti uzņems viesus savās mājās, savukārt publiski
rīkotā pasākumā svinēs 9,4 procenti aptaujāto.
Vasaras saulgrieži ir vieni no populārākajiem tautas svētkiem
Latvijā, un ikvienam šie svētki saistās ar tradīcijām. 84,1
procents aptaujāto uzskata, ka svarīgs ir svētku mielasts. Ņemot
vērā, ka Jāņu zālēm piemīt dziednieciskas īpašības, 80
procenti pīs vainagus, jo, kā vēsta ticējums, Līgo vainags ir kā
maģisks aplis, kas simbolizē sauli, un, uzlikts nēsātājam galvā,
tas pasargā to no ļauna. Sievietēm būtu jāpin vainags no deviņām
dažādām Jāņu zālēm, savukārt vīriešiem – no ozola lapām.
Latvieši izsenis ir dziedātāju tauta, tāpēc 57,3 procenti
atzīst, ka dziedās Līgo dziesmas, 34,1 procenti lēks pāri
ugunskuram, kas simbolizē sauli, un, kā tradīcijas vēsta, uguns
apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību, veselību
un spēku, domājot par demogrāfiju un meklējot laimi mūža
garumā. 22,4 procenti meklēs papardes ziedu, 12,9 procenti ies
pirtī, jo tieši vasaras saulgrieži ir auglīgākais un
mistiskākais laiks gadā, un pirtī notiek ne tikai fiziska, bet arī
garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana un enerģijas
uzņemšana. Pie citiem atbilžu variantiem minēta arī mazgāšanās
rīta rasā un uguns rituālu veikšana.
74,5 procenti aptaujāto atzīst, ka uz svētku galda būs gan gatava
maltīte, gan pašu gatavoti ēdieni, no tiem gandrīz visiem būs
ķimeņu siers, alus, gaļa, pīrāgi un dažādas uzkodas, kā arī
rasols, augļi un dārzeņi, plātsmaize, pašu cepta maizīte,
kūpinātas zivis, kvass un dažādi našķi jaunākajai paaudzei.
Svētku galdam 62,7 procenti plāno tērēt līdz 40 eiro, savukārt
37,3 procenti plāno tērēt vairāk nekā 40 eiro. Savukārt, lai
svētki būtu izdevušies, 93,1 procents min labu kompāniju, un 72,2
procenti kā būtisku faktoru min labus laika apstākļus, svarīgas
ir arī dejas līdz rītam, labs noskaņojums un ticība rītdienai.
“Uz svētkiem pircēji parasti atļaujas vairāk gan finansiāli,
gan preču skaita un dažādības ziņā. Pēc vietējā veikalu
tīkla “Top!” novērojuma, šogad kopumā iepirkšanās reģionos
ir aktīvāka laika apstākļu dēļ – Rīgas rajona iedzīvotāji
un tūristi dodas ārpus Rīgas robežām. Tas veicinājis lielu
pieprasījumu pēc sezonas produktiem: saldējuma, alus, ūdens un
cepamas gaļas. Ņemot vērā, ka šogad vasaras saulgriežu
svinēšanai atvēlētas tikai divas brīvdienas, paredzam, ka
lielākā pircēju plūsma būs visu piektdienu un sestdienu,” tā
I.Priedīte.
“Svētkiem esam gatavi, piedāvāsim plašu pašražotās
produkcijas klāstu, kas atpazīstams pēc “Vietējā top!
gatavots” zīmola, katram reģionam atbilstošu sortimentu, sākot
ar smalkmaizītēm un kliņģeriem līdz kulinārijai: salātiem,
gaļas izstrādājumiem, gatavajai maltītei. Veikalu sortimentā
cenšamies iekļaut maksimāli daudz vietējo ražotāju produkciju,”
viņa piemetina.
Aptaujā, kas norisinājās no šī gada 11. līdz 18. jūnijam,
piedalījās 513 veikalu tīkla “top!” sociālo vietņu
“Facebook” un draugiem.lv sekotāji no visas Latvijas.
Veikalu tīkls “Top!” ir lielākais Latvijas uzņēmējiem
piederošais veikalu tīkls, kā arī trešais lielākais
mazumtirdzniecības veikalu tīkls Latvijā. Ar preču zīmi “top!”
Latvijā šobrīd darbojas 272 pārtikas veikali, no tiem 149 “Top!”
un 123 “Mini Top!”, kuri pieder 20 vietējiem uzņēmumiem: SIA
“Firma Madara 89”, AS “LPB”, AS “Diāna”, SIA “Lars
Limited”, SIA “Gabriēla”, SIA “Dekšņi”, SIA “Mārksmens”,
SIA “Madara 93”, SIA “AA & Co”, SIA “Krista-A”, AS
“Roga-Agro”, SIA “ESSA”, SIA “G.A.L.”, SIA “Lekon”,
SIA “Ogres Prestižs”, SIA “Pārtikas veikalu grupa”, SIA
“Oregano”, SIA “SP”, SIA “Palmas-S” un SIA “LM
Jūrmala”. Kopumā tiek nodrošināts vairāk nekā 4000
darbavietu, atbalstot vietējos ražotājus un piegādātājus visā
Latvijā.
Foto: Raitis Puriņš
