Tiekoties
pirmajā ieinteresēto pušu sanāksmē, saistīto nozaru pārstāvji
vienojušies, ka valstī nepieciešams saglabāt un atjaunot
bioloģisko daudzveidību, aizsargājot ekosistēmas un mazinot
invazīvo svešzemju sugu izplatību. Tikšanās par invazīvo sugu
apkarošanu rīkota Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) īstenotā
“Interreg Europe” programmas projektā “INVALIS”, un, ņemot
vērā, ka šī bija pirmā šāda veida sanāksme, klātesošajiem
tika dota iespēja iepazīties ar projekta mērķiem un plānotajiem
rezultātiem. Lai mērķus sasniegtu sekmīgāk, ieinteresētās
puses no dažādām institūcijām tiksies divreiz gadā, daloties
zināšanās un ar pieredzi un padomiem atbalstot Rīcības plāna
tapšanu, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.
Latvijā
no ES invazīvo augu un dzīvnieku sugu saraksta atrodamas 18 sugas –
desmit savvaļā, bet vēl astoņas nopērkamas tirdzniecībā vai
meklējamas privātās dzīvnieku kolekcijās. Precīzāk ieskicējot
situāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Sabīne
Opeņhovska sanākušos iepazīstināja ar izaicinājumiem invazīvo
svešzemju sugu apkarošanā. “Šīs sugas saistāmas ar trīs
galvenajiem riskiem –
tās dominē un izkonkurē vietējās sugas, tās var būt bīstamas
cilvēku veselībai, un samazinās resursu daudzveidība,”
skaidroja S.Opeņhovska, atzīmējot, ka papildus jau esošajām
desmit sugām pastāv risks ienākt vēl piecām invazīvajām sugām,
kas jau šobrīd sastopamas reģiona tuvējās valstīs.
Kā
viena no zināmākajām invazīvajām sugām, kas atrodama arī
Latvijas paplašinātajā invazīvo sugu sarakstā, ir sosnovska
latvānis (Heracleum sosnowskyi), un tas atrodams teju visos
valsts novados, kopā sasniedzot gandrīz 11 tūkstošu hektāru
platību. “Invazīvie latvāņi ir jāiznīcina, iestādes
jāinformē par to izplatību, un par ierobežošanas neveikšanu
tiek piemēroti sodi,” atklāja Valsts augu aizsardzības dienesta
vecākā inspektore Astra Garkāje. Kā viens no mehānismiem valstī
ieviests sods, kas privātpersonai ir no 100 eiro, bet juridiskai
personai par atkārtotiem pārkāpumiem sasniedz pat 2900 eiro. Tāpat
tiek īstenotas dažādas informatīvās kampaņas un prezentēti
veidi, kā šo sugu apkarot, taču sosnovska latvānis joprojām ir
Latvijā populārākā invazīvā svešzemju suga, kas izceļas ar
spēju plaši izplatīties, noturību dažādās vidēs un izturību
pret dažādām apkarošanas metodēm.
Eksperti
atzina, ka lielas problēmas sauszemes ekosistēmā rada arī tādas
augu sugas kā Kanādas zeltslotiņa, ošlapu kļava, pīlādžlapu
sorbārija, adatainais dzeloņgurķis, puķu sprigane un sīkziedu
sprigane.
Mazāk
zināmas, taču gana lielas problēmas Latvijā rada arī ūdens
dzīvā radība. Piemēram, piekrastē jūrā atrodamais apaļais
jūras grundulis (Neogobius melanostomus) dabīgi sastopams
Azovas jūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionā, bet
citviet nokļuvis galvenokārt ar kuģu balasta ūdeņiem un Latvijas
piekrastē pirmo reizi novērots 2004. gadā. BIOR eksperts Ivars
Putnis norādīja, ka šī suga ievērojama ar agresīvu uzvedību
pret citām zivīm, turklāt tā barojas arī no ziemeļu
ēdamgliemenēm, kas filtrē ūdeni un kuru samazināšanās
rezultātā palielinās jūras eitrofikācija un pasliktinās ūdens
kvalitāte. “Lai veicinātu nozveju, likumdošanā definēti
speciāli zvejas rīki –
grunts tīkli un apaļā jūrasgrunduļa murdi, kā rezultātā 2017.
gadā apaļais jūrasgrundulis kļuva par otru zvejotāko sugu
Latvijas piekrastē, bet 2018. gadā tā nozveja sešos mēnešos
pārsniegusi 1100 tonnas,” norādīja I.Putnis.
Savukārt
iekšzemes ūdeņos atrodamas vēl vairākas sugas, kas nodara
kaitējumu vietējām ekosistēmām. Sanāksmē Vides risinājumu
institūta pārstāvis Matīss Žagars norādīja uz dažām no tām
–
daudzveidīgo sēdgliemeni, signālvēzi, šķeltkājvēzi, sānpeldi,
rotanu un sudrabkarūsu –,
kas nelielākās ūdenstilpnēs spēj pilnībā iznīcināt tur
dabiski mītošās sugas.
Semināra
noslēgumā diskusijā iesaistītās puses vienojās par
nepieciešamību precīzāk apzināt invazīvās un potenciāli
invazīvās sugas, kas nodara vislielāko kaitējumu, izpētīt to
ienākšanas un izplatības ceļus Latvijā, iespējamos
profilaktiskos pasākumus, lai to novērstu, kā arī informētu
sabiedrību par nepieciešamību laikus atpazīt un neievest šādas
sugas Latvijā.
Nākamā
šāda ekspertu sanāksme paredzēta 2019. gada pavasarī, kad jau
detalizētāk tiks spriests par konkrētām sugām un rīcību
attiecībā uz to izplatīšanas ierobežošanu.
Projektā
“INVALIS” iesaistīti partneri no septiņām valstīm –
Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles
un Spānijas. Projektu līdzfinansē “Interreg Europe” programma
2014.–2020.
gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 eiro (ERAF finansējums
– 1 160 791,70 eiro), savukārt ZPR budžets paredzēts 173 507
eiro, no kuriem programma finansē 147 480,95 eiro. Projektu
“INVALIS” īsteno no 2018. gada jūnija līdz 2023. gada maijam.
Foto: dabasdati.lv
