Tā kā ūdens Baltijas jūrā ir ļoti silts,
šomēnes Latvijas piekrastē vērojams lielāks skaits ūdensstabu nekā citos
gados.
Pēdējā diennaktī ziņas par virpuļvēja radītiem stabiem virs jūras
saņemtas gan no Ventspils, gan Jūrkalnes, gan Ainažiem. Sociālajos
tīklos aculiecinieki dalījušies ar fotogrāfijām, kurās iemūžināta šī
dabas parādība.
Kā skaidro sinoptiķi, ūdensstabi ir virpuļojoša vēja stabi virs
ūdens, kas kļūst redzami, kondensējoties gaisā esošajam ūdens tvaikam.
Tie parasti nav pietiekami spēcīgi, lai sevī iesūktu ūdeni, un tajos
retajos gadījumos, kad ūdensstabs iznāk sauszemē, tas ātri vien izgaist.
Ūdensstabi var veidoties gan zem negaisa mākoņiem, gan zem citiem
gubu mākoņiem. Ja ūdensstabs nolaižas no negaisa mākoņa, tas ir
līdzvērtīgs virpuļviesulim jeb tornādo, kas veidojas sauszemē, un var
būt spēcīgs.
Latvijā visbiežāk manāmi ūdensstabi, kas lēna vēja apstākļos veidojas
zem tumšiem gubu mākoņiem, kas nav negaisa mākoņi. Vēja virpulis
vispirms izveidojas pie ūdens virsmas un tad izaug līdz mākonim. Šādi
ūdensstabi pārvietojas lēni vai stāv uz vietas.
Nereti vienlaikus redzami vairāki ūdensstabi. Latvijā tie parasti
veidojas augustā un septembrī, kad pār vasarā sasilušo jūru ieplūst
vēsāks gaiss.
Tā kā ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā šobrīd ir 4–9
grādus augstāka par normu, vietām sasniedzot +25 grādus, nav
nepieciešams vēss gaiss, lai veidotos ūdensstabi.
Nepieredzēti siltā jūra tuvākajos mēnešos vietām var sagādāt arī ļoti
lielu nokrišņu daudzumu un biežus pērkona negaisus. Vējam pūšot no
rietumiem, šie mākoņi galvenokārt skars Kurzemi un Vidzemi, bet ziemeļu
vējš mākoņus no Rīgas jūras līča nesīs arī uz Zemgali.
Stiprākie nokrišņi Rīgā iespējami ziemeļrietumu vēja gadījumā. Rudens otrajā
pusē un ziemā tas var nozīmēt ļoti spēcīgu snigšanu, norāda sinoptiķi.
Foto: Elīna Emare (“Facebook”), Ventspilī
