Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā patlaban ir
teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat
vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un
pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk
klāt vismaz 25 eiro papildizmaksas, aģentūrai LETA atzina
aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Kā norādīja kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars
Ruža, Zemgalē šonedēļ kulšana nav notikusi vispār, savukārt
kopumā nokulti tikai nedaudz vairāk kā 50 procenti lauku.
«Situācija ir dramatiska. Ja ziemā un pavasarī prognozes bija
labas, patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz
laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem.
Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības
gadījumā velk to ārā no lauka. Zemnieki joko, ka kombaini
jāaprīko ar dzenskrūvēm, nevis riteņiem. Tāpat no lauka netiek
nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.
Viņš arī atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī
iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz
glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu
investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs
lieli, lai gan patlaban konkrētas zaudējumu aprises nevarot
iezīmēt, jo, uzlabojoties laikapstākļiem, darbi tiks turpināti
maksimālā tempā.
«Vēl vajadzīga viena puslīdz saulaina nedēļa, tad tiksim ar
darbiem galā, patlaban nokulti ap 50 procentiem lauku,» sacīja
kooperatīva vadītājs.
Savukārt Vidzemes graudkopības kooperatīva VAKS vadītājs Indulis
Jansons sacīja, ka lietavu dēļ dažas saimniecības graudus pat
vēl nav sākušas kult, tikmēr pārējiem veidojas lielas
papildizmaksas graudu kaltēšanas un degvielas dēļ.
«Tik lietaina sezona kā šī nav bijusi gadus desmit. Ir
saimniecības, kur vispār darbi nav sākti, jo Rūjienas pusē, kā
arī Latgalē lietavas ir nemitīgas. Gulbenes, Alūksnes pusē
novākti tikai ap desmit procentiem lauku, savukārt kopumā
kooperatīva biedri ievākuši graudus tikai 25 procentu apjomā no
plānotā. Kvalitāte vairumā ir tāda, ka derēs tikai lopbarībai,»
sacīja Jansons.
Viņš arī norādīja, ka palielinātās graudu kaltēšanas jaudas
un tehnikai nepieciešamās papildu degvielas dēļ uz katru nokulto
graudu tonnu veidojas vismaz 25 eiro papildu izmaksas.
Tāpat lauksaimnieki atzina, ka apdrošināšana nesegs neplānotos
izdevumus un ražas zudumus, jo noteikumi paredz, ka polises darbība
beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija iepriekš prognozēja, ka šā
gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus
tonnu, kas ir labs rādītājs, vērtējot pēdējos piecus gadus,
tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu 3,002 miljonus
tonnu.
No kopējā iekūluma 73 procentus šogad veido kvieši, kas atbilst
arī iepriekšējo gadu proporcijai. Kopumā graudaugi šajā sezonā
iesēti 668 000 hektāru salīdzinājumā ar 672 000 hektāru pērn
un 655 000 hektāru vēl pirms gada.
Savukārt attiecībā uz graudu cenām prognozes joprojām nav
iepriecinošas un liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labu
ražu lielākoties visā ES, kā arī visu graudaugu kultūru
uzkrājumiem.
Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šā gada jūnijā
salīdzinājumā ar 2015. gada maiju samazinājusies par 26
procentiem un bijusi vidēji 146,18 eiro par tonnu. Tas ir par
četriem procentiem mazāk nekā vidējā cena ES, par procentu mazāk
nekā Lietuvā, bet par pieciem vairāk nekā Igaunijā. Savukārt
piecu gadu laikā pārtikas kviešu cenas samazinājums bijis par 27
procentiem.
Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža
sasniedza visu laiku rekordu –
trīs miljonus tonnu, kas ir par 35,7 procentiem vairāk nekā 2014.
gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību
pieaugums par 17 200 hektāriem, bet arī ievērojama vidējās
ražības uzlabošanās.
Foto: no arhīva
