Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+23° C, vējš 2.29 m/s, A-DA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Krāpnieki lauksaimniekiem piedāvā neesošu preci; zaudēti vismaz 43 000 eiro

Pēdējā
gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras,
vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par
krāpšanas upuriem, informē policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Uzsākta izmeklēšana, kuras laikā noskaidrots, ka patiesi
lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot
iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa
maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

Patlaban
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija
par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti
laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim,
kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro
apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var
atkārtoties, tādēļ lauksaimnieki aicināti būt piesardzīgiem un
pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās
eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Pēdējā
laikā policijā saņemtās ziņas par šāda veida krāpšanas
gadījumiem attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas
iegādi. Noziedznieki, izvietojot sludinājumu portālos fotogrāfijas
ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, to
piedāvā par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus
cenu, tādējādi pievilinot potenciālos pircējus. Jāatzīmē, ka
krāpnieki, kuri izvieto sludinājumus, ne tikai gaida, kad
parādīsies pirmie interesenti, bet arī piedāvā savu neesošo
preci personām, kas sludinājumos izteikušas vēlmi kādu konkrētu
tehnikas ierīci iegādāties. Darījuma laikā ar potenciālo
pircēju krāpnieki parasti komunicē attālināti – sazinoties
telefonsarunā vai e-pasta sarakstē. Komunikācija turpinās līdz
brīdim, kad krāpnieki personai nosūta sagatavotu viltotu rēķinu
par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces
pārdošanu. Tajā brīdī, kad persona šo iemaksu pārskaitījusi,
komunikācija beidzas, un no pirktās preces arī nav vairs ne vēsts.

Ņemot
vērā, ar kādu intensitāti notiek šāda veida krāpšanas,
policija aicina nekādā gadījumā nepirkt preci, kura nav redzēta
dzīvē. Tāpat arī nekādā gadījumā nedrīkst pārskaitīt
avansa maksājumu pirms pārliecināšanās, ka prece tiešām
atrodas darījuma partnera īpašumā vai valdījumā un var tikt
pārdota.

Līdz
šim policijas rīcībā nonākusī informācija liecina, ka šādu
krāpšanas veidu pārsvarā īsteno personas grupā. Nereti šo
grupu līderi noziedzīgo nodarījumu organizē, atrodoties
ieslodzījuma vietā.

Par
iepriekš aprakstītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Valsts
policijas Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu
par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas
vienošanās. Par šādu nodarījumu personas var tikt sodītas ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, naudas sodu, ar
mantas konfiskāciju vai bez tās. Tomēr jāņem vērā, ka
izmeklēšana lietā turpinās un nav izslēgts, ka notikušā
apstākļi varētu mainīties, līdz ar to arī likumā paredzētā
atbildība par to.

Krāpniecības
shēmas lauksaimniecības jomā ir aktuālas, ne tikai iegādājoties
lauksaimniecības tehniku. Policijas redzeslokā bijuši arī
gadījumi, kad negodprātīgas personas piedāvā no lauksaimniekiem
iegādāties graudus vai gaļas lopus, arīdzan par stipri izdevīgāku
cenu. Pagājušā gada nogalē ziņots par vairākiem graudu
izkrāpšanas gadījumiem, kas notikuši pērn pavasarī dažādos
Latvijas reģionos. Toreiz krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma
pārstāvjiem, piedāvāja no zemniekiem iepirkt graudus, radot
iespaidu, ka darījums būs zemniekiem izdevīgs. Pēc tam, kad
pircēji graudus saņēma, par to parakstot attiecīgu pavadzīmi un
solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam
ar šīm personām vairs nav izdevies sakontaktēties, nauda par
darījumu tā arī netika saņemta. Par šo krāpšanas gadījumu
policija izmeklēšanu pabeidza, un tas tika nodots prokuratūrai
kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tolaik no lauksaimniekiem
krāpnieki izkrāpa vairāk nekā 230 tonnas graudu.

Foto: ilustratīvas nozīmes

ZZ.lv bloku ikona Komentāri