Koronavīrusa
uzliesmojums ir izraisījis dezinformācijas vilni, kas traucē
centieniem ierobežot pandēmijas izplatīšanos. Ko iespējams
darīt, lai atmaskotu par “Covid-19” izplatītas viltus ziņas?
Līdz ar jaunā vīrusa
izplatīšanos informatīvajā telpā arvien biežāk parādās
nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija saistībā ar vīrusa
uzliesmojumu. No sākotnējas versijas par to, ka vīrusa izplatība
sākusies sikspārņu zupas dēļ, līdz drukātajos un
elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos uzkurinātām diskusijām
par Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas it kā cīnās savā
starpā par nepieciešamiem medicīnas un aizsardzības līdzekļiem.
Pasaules Veselības
organizācija pamatoti norādīja, ka nepatiesi apgalvojumi izplatās
ātrāk nekā vīruss – fenomens, kas jau tika nodēvēts par
“planētas mēroga infodēmiju”. Lielākās tiešsaistes
platformas jau darbojas, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību.
Ko ES dara, lai
apkarotu dezinformāciju?
Lai nodrošinātu ticamu
un uz faktiem balstītu informāciju, ES ir izveidojusi kopīgu
tīmekļa vietni par ES rīcību koronavīrusa apkarošanā. Eiropas
Komisija 30. martā atklāja vietni, kas īpaši veltīta cīņai
pret dezinformāciju koronavīrusa jautājumos. Lapā ir pieejami
materiāli mītu par vīrusa uzliesmojumu atspēkošanai un faktu
pārbaudei.
Turklāt eksperti un
politiķi no ES un dalībvalstīm regulāri rīko videokonferences,
lai apspriestu dezinformācijas problēmu un apmainītos ar metodēm,
kā informēt cilvēkus par riskiem un to novēršanas iespējām.
Kāpēc cilvēki
apzināti sniedz nepatiesu informāciju?
Daži to dara apzināti,
lai gūtu peļņu, veicinot savu produktu pārdošanu vai piesaistot
vairāk apmeklētāju savām tīmekļa vietnēm, tādējādi
palielinot ienākumus no reklāmām.
Saskaņā ar ES īpašās
dezinformācijas apkarošanas darba grupas ziņojumu atsevišķas
nepatiesas informācijas izplatību veicina konkrētie politiskie
spēki, tostarp ASV balto nacionālistu kustība “alternatīvie
labējie” (alt right), Ķīna un Krievija. Šajos
gadījumos nepatiesas informācijas izplatībai ir politisks mērķis
– negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību vai izraisīt politiskas
pārmaiņas.
Tomēr daudzi cilvēki,
kas izplata dezinformāciju, neapzinās, ka tiražē maldīgas ziņas,
darot to bez nodoma nodarīt kaitējumu vai gūt labumu, jo viņi
paši ir pārliecināti par informācijas patiesumu.
Vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad izgaismo dezinformāciju
kā draudu demokrātijai
Sandra Kalniete,
Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti)
grupas deputāte
Eiropas Tautas partija
un kā Latvija, tā pārējās Baltijas valstis par dezinformācijas
bīstamību cēlušas trauksmi pastāvīgi, aicinot pilnveidot
Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī
viltus ziņām. Bijām viena no pirmajām politiskajām grupām, kas
2014. gadā, kad sākās Krievijas militārā agresija Ukrainā,
brīdināja – Eiropas Savienības stabilitāti apdraud Krievijas
īstenotās dezinformācijas kampaņas. Pēdējos gados izpratne par
apdraudējumu ir augusi arī Rietumvalstīs, redzot, kā notiek
iejaukšanās viņu vēlēšanās un referendumos vai nemiera
uzkurināšana sabiedrībā.
Vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad ir izgaismojusi Eiropā
dezinformāciju kā draudu demokrātijai, tādēļ mērķtiecīgai
viltus ziņu apkarošanai jākļūst par vienu no Eiropas Savienības
politikas prioritātēm. Pasaules Veselības organizācija atzinusi,
ka šobrīd pasaulē notiek cīņa ne tikai pret “Covid-19”
epidēmiju, bet arī pret infodēmiju – ar šādu vārdu tiek
izteikta milzīgā nepatiesas informācijas plūsma, kas tiek
izplatīta par vīrusu “Covid-19”. Infodēmija jauc cilvēku
prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības
teorijām, tā vairo nedrošību, bailes un pat apdraud cilvēku
dzīvības.
Ir divas valstis – Ķīna un Krievija –, kas intensīvi izplata
viltus informāciju par “Covid-19”, lai destabilizētu situāciju
Eiropā un radītu apdraudējumu starptautiskajai kārtībai, tāpat
dezinformācijas avoti ir Irāna, Sīrija. Krievijas mērķi, metodes
un pastāsti ir jau pieredzēti, bet Ķīnas augošais agresīvais
stils un intensitāte ieņem arvien lielāku vietu starptautiskajā
telpā. Ķīnas interesēs ir radīt iespaidu, ka tā, būdama
autoritārs režīms, veiksmīgāk nekā demokrātiskās valstis tiek
galā ar vīrusa izraisītajām sekām un ir uzticams sabiedrotais,
kas ir maldinoši.
Eiropas Savienība
šobrīd iegulda milzīgus līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanā,
lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus piešķirts
nozīmīgs finansējums dalībvalstu veselības aprūpei un zinātnei,
lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu. Taču ne mazāk būtiski
ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos un medijpratībā
jebkurā vecuma grupā, ieviest jaunus informācijas aprites
nosacījumus sociālo mediju platformās, lai pasargātu cilvēkus no
melīgas un maldinošas informācijas gūzmas. Neatkarīgi mediji,
faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība – tie ir
stabili pamati, kas jāstiprina visiem pieejamiem līdzekļiem, tai
skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu
informatīvo telpu.
Eiropas Komisija nākusi
ar izvērtējumu par dezinformācijas sērgu vīrusa pandēmijas
laikā un piedāvājusi rīcības plānu maldu ziņu iegrožošanai –
tas ir apsveicami. Eiropas iedzīvotāju interesēs ir vienoti
noteikumi sociālo tīklu platformām, ciešāka sadarbība
dalībvalstu vidū un ar starptautiskajām organizācijām, piemēram,
NATO, un stingrāka politika pret Ķīnas un Krievijas iniciēto
dezinformāciju. Eiropas Savienībai ir jāprot daudz labāk
komunicēt par saviem darbiem un panākumiem. Tieši “Covid-19”
krīzes laikā tā ir palīdzējusi daudzām dalībvalstīm un
kaimiņu reģioniem ar ievērojamiem līdzekļiem un praktiskiem
risinājumiem.
Savukārt Eiropas
Parlamentā esam izveidojuši īpašu komiteju, kuras uzdevums būs
analizēt ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības un
dalībvalstu demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformācijas
izplatību un ietekmi uz vēlēšanām, partiju darbību. Speciālā
komiteja identificēs nepieciešamos likumdošanas grozījumus un
citu iespējamo rīcību, lai regulētu informācijas apriti sociālo
mediju platformās, šai komitejai būs arī jāpiedāvā plāns
Eiropas Savienības valstu koordinētām darbībām, lai novērstu
hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām
informācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt Eiropas Savienībai
un to šķelt.
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā
