Piektdiena, 1. augusts
Rūta, Ruta, Angelika, Sigita
weather-icon
+13° C, vējš 2.15 m/s, R-ZR vēja virziens
ZZ.lv ikona

Jaunie mākslinieki iepazīst mākslu un gūst pieredzi

Pēc Jelgavas jauno mākslinieku ceļš tālāk veda uz Rundāles pili.
Foto: Jevgenija Loginova

Jūnija nogalē sava brauciena pa Zemgali laikā Jelgavu apmeklēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) starptautiskās vasaras skolas “Porcelāna tradīcijas Latvijā” dalībnieki. Tie bija gan studenti, gan augstskolu akadēmiskais personāls ne tikai no Latvijas, bet arī no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Moldova, Turcija, Spānija, Meksika, Korejas Republika. Vasaras skolas mērķis bija šos 15 dalībniekus, no kuriem lielākā daļa ir nākamie mākslinieki, iepazīstināt ar Latvijas kultūru un nozīmīgiem mūsu valsts mākslas piemēriem Eiropas mākslas kontekstā, kā arī Latvijas muzeju kolekcijām. Vasaras skolas dalībnieki apmeklēja arī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju un Pasta salu, kur eksponētas lielformāta ugunsskulptūras.

Vēlas izzināt porcelāna tradīcijas Latvijā
Par LMA starptautisko vasaras skolu un tās mērķiem “Zemgales Ziņas” lūdza pastāstīt tās vadītājai un kuratorei akadēmijas Keramikas katedras asociētajai profesorei Jevgenijai Loginovai. Viens no studiju kursiem, kuru viņa docē LMA, ir saistīts ar porcelāna dizainu un dekorēšanu. “Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru vasaras skolu organizē jau trešo gadu. Visus trīs gadus esam izturējuši konkursu un saņēmuši finansējumu,” stāsta asociētā profesore. “Šogad vasaras skolas temats ir porcelāna tradīcijas Latvijā, tāpēc šķita svarīgi dalībniekus aizvest uz Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kas var lepoties ar lielisku porcelāna kolekciju. Mūsu meitenēm patika arī Eliasa gleznas, kurās jūtams franču piesitiens. Cerams, ka tas viņām būs iemesls par mākslinieku uzzināt ko vairāk.” Zemgales brauciena laikā tika apmeklēta arī Rundāles pils un Bauska.

J. Loginova uzsver, ka vasaras skolas galvenais mērķis ir zināšanu apmaiņa un dalīšanās pieredzē. “Katru dienu notiek dalībnieku prezentācijas, kur katrs tiek aicināts pastāstīt par savu valsti, universitāti, paša pieredzi mākslā, kā arī par kādām interesantām aktivitātēm, kurās nākotnē varētu piedalīties mūsu šodienas ciemiņi.”

Ieinteresē lielformāta ugunsskulptūras
Lai uzzinātu, kā vasaras skolas dalībniekiem paticis brauciens uz Jelgavu un kas no tā vislabāk palicis atmiņā, “Zemgales Ziņas” uzrunāja vairākas topošās mākslinieces. Mākslinieku ģimenē dzimusī studente Dimana Donkovska ir no Bulgārijas pilsētas Trojanas (Troyan). Tā ir vieta ar senām keramikas tradīcijām. Dimanas tēvs ir keramiķis, kuram pieder pašam sava ar malku kurināma keramikas krāsns. “Brauciens uz Jelgavu bija patiešām izdevies. Īpaši mani ieinteresēja lielformāta keramikas skulptūras Pasta salā. To apjomīgie izmēri pārsteidza. Pirmoreiz redzēju manā saprašanā neparastu cepli un iepazinos ar tehnoloģiju, par kādu iepriekš nebiju zinājusi. Šis brauciens man noteikti paliks atmiņā. Jelgava ir omulīga un pat mīlīga pilsēta. Kādu dienu labprāt atbrauktu vēlreiz, lai piedalītos kādā simpozijā!”

Pilsētā augstu vērtē mākslu
Ko par Jelgavas apmeklējumu pauž citu valstu augstskolu akadēmiskais personāls? Uzrunājām divas dalībnieces no Turcijas. Viena no viņām ir Bolu universitātes (Bolu Abant İzzet Baysal University) Keramikas nodaļas profesore Melahata Altundagu (Melahat Altundağ).

“Pirmkārt, ieinteresēja pati pilsēta – cauri tai plūstošā upe, skaistie apstādījumi un mierīgā atmosfēra, vismaz salīdzinot ar Rīgu. Jauka, nesteidzīga bija mūsu pastaiga pa pilsētas parku, Pasta salu, kur izstādītas keramikas skulptūras, kas tapušas simpozijā,” atklāj docētāja. “Iedvesmojoši bija redzēt, ka pilsētā augstu tiek vērtēta māksla, tās vērtības. Apmeklējām arī vietējo muzeju, kur varēja apskatīt interesantus vēstures artefaktus no dažādiem periodiem. Nemaz nerunājot par porcelāna kolekciju, kas bija šī muzeja apmeklējuma nagla – galvenais mērķis. Ieinteresēja arī gleznotāja Ģederta Eliasa mākslas darbu kolekcija. Tas ir iemesls, lai par šo personību uzzinātu ko vairāk.”

Māksla sapludināta ar dabu
“Jelgava tās vēstures un kultūras mantojuma dēļ uzskatāma par bagātu Latvijas pilsētu. Vasaras skolas laikā Ģederta Eliasa muzeja apmeklējums man šķita viena no visvērtīgākajām aktivitātēm, jo tajā tiek piedāvāts daudz interesantu materiālu un faktu par reģiona vēsturi. Līdzās vērtīgiem dokumentiem un artefaktiem īpaši ieinteresēja porcelāna kolekcija, kas precīzi atbilda mūsu vasaras skolas tematam “Porcelāna tradīcijas Latvijā”. Kolekcija atspoguļo porcelāna mākslas eleganci un vēsturisko attīstību Zemgales reģionā. Vēl mums bija iespēja uzzināt arī par latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa daiļradi. Skatoties viņa gleznas, var sajust 20. gadsimta sākuma mākslinieciskās tendences un garu,” pauž Bolu universitātes Keramikas nodaļas asociētā profesore Perihana Sana Aslana (Perihan Şan Aslan), piebilstot: “Ne mazāk vērtīgs bija arī Pasta salas – parka apmeklējums. Šajā brīvdabas izstādē aplūkojamas dažādu mākslinieku keramikas skulptūras, māksla harmoniski un iedvesmojoši tiek sapludināta ar dabu. Tas ir lielisks piemērs, ka keramika kā mākslas veids var būt gan daudzveidīga, gan izteiksmē spēcīga. Tāpēc varu apgalvot, ka Jelgavā iegūtā kultūras pieredze ir kļuvusi par neaizmirstamu piedzīvojumu, esot Latvijā.”

UZZIŅA
Valsts izglītības attīstības aģentūra vienreiz gadā izsludina pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai vasaras skolu organizēšanai. Atbalstu sniedz stipendiju veidā, kas paredzētas ārvalstu studentu un akadēmiskā personāla izdevumu segšanai, viņiem piedaloties Latvijas augstskolu rīkotajās vasaras skolās.

Latvijas valsts stipendijas piešķir, lai atbalstītu vasaras skolas, kuras:
■ veltītas intensīvai latviešu valodas apguvei;
■ popularizē Latvijas kultūru, vēsturi, izglītību un latviešu valodu;
■ vairo Latvijas atpazīstamību ārzemēs un veicina Latvijas un ārvalstu sadarbību.
Avots: VIAA mājaslapa

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

ZZ.lv ikona Komentāri