Vairāki daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Glūdas
pagasta Dorupē, kas atrodas 12 kilometru no Jelgavas, ziņoja, ka jau vairākus
mēnešus viņi savās pastkastēs atraduši pilsētas pašvaldības izdevumu “Jelgavas
Vēstnesis”. Ne vienmēr tas piegādāts nākamajā dienā pēc izdošanas, tomēr
diezgan regulāri. Tiesa, pēc “Ziņu” intereses par šo neparasto parādību
“pastnieks” jeb citai pašvaldībai piederošas mantas dalītājs vismaz uz brīdi
nav manīts. Citviet Jelgavas novadā “Jelgavas Vēstneša” izplatītāji nav redzēti.
“Latvijas
pastam” ar to nav nekāda sakara
Glūdas pagastā satiktais pasta darbinieks skaidro, ka
piegādes veic tikai tajos gadījumos, ja ir attiecīgs līgums. Piemēram, valsts
akciju sabiedrībai “Latvijas pasts” ir noslēgts līgums ar Jelgavas novada
pašvaldību, kam ārpakalpojumā tiek gatavots izdevums “Jelgavas Novada Ziņas”.
Novada sabiedrisko attiecību speciāliste Dace
Kaņepone skaidro, ka izdevums tiek sašķirots “Latvijas pasta” šķirošanas centrā
pēc noteikta eksemplāru skaita katrā pagastā atkarībā no tā, cik daudz ir
reģistrēto abonementu kastīšu. Nelielā skaitā izdevums pieejams novada kultūras
namos, pagastu pārvaldēs, kā arī Jelgavā pašvaldības centrālās administrācijas
ēkas foajē. “Taču lielākā tirāžas daļa tiek iznēsāta iedzīvotājiem pa lauku
mājām,” piebilst D.Kaņepone.
Ar Dorupē izplatīto pilsētniekiem domāto “Jelgavas Vēstnesi”
“Latvijas pastam” nav nekāda sakara. Kā paskaidro Jelgavas pašvaldības iestādes
“Zemgales INFO” vadītājs Jānis Kovaļevskis, atbilstoši noslēgtajam līgumam
starp “Zemgales INFO” un Jelgavā reģistrēto uzņēmumu SIA “Zemgales kurjerpasts”
izdevuma tirāžas 28 000 eksemplāru piegādi visās pilsētas administratīvajā
teritorijā reģistrētajās pasta kastītēs veic tieši šis uzņēmums. “Ārpus
Jelgavas piegāde netiek nodrošināta,” piebilst J.Kovaļevskis.
Ņem,
cik gribi
Diemžēl “Ziņām” neizdevās sazināties ar kādā daudzdzīvokļu
mājā reģistrēto uzņēmumu “Zemgales kurjerpasts”, kura vienīgais “bizness”, pēc
neapstiprinātas informācijas, ir “Jelgavas Vēstneša” izplatīšana. J.Kovaļevskis
minēja vien to, ka “Zemgales INFO” un “Zemgales kurjerpasta” līguma termiņš
beidzas 2019. gada februārī.
Diezgan plašu darba lauku “vēstneša” brīvprātīgai
izplatīšanai paver apstāklis, ka no katra izdevuma metiena 1000 eksemplāru tiek
izplatīti arī stendos vairākās sabiedriskās vietās. Tur tos var ņemt bez kāda
ierobežojuma – cik gribi.
Uz jautājumu, vai nebūtu prātīgi izdevuma tirāžu mainīt, jo
Jelgavā diemžēl turpina samazināties iedzīvotāju skaits, J.Kovaļevskis atbild,
ka galvenais kritērijs izdevuma izplatīšanā ir pilsētā reģistrēto adrešu
skaits. Viņš paskaidro, ka atbilstoši līguma nosacījumiem “Zemgales
kurjerpastam” ir jāspēj operatīvi reaģēt uz šīm izmaiņām.
Pēdējie dati liecina, ka Jelgavā ir aptuveni 31
tūkstotis adrešu, tomēr ne visām ir pasta kastītes. “Tādēļ piegādājam izdevumu
tikai tiem mājokļiem, kuri tiek apdzīvoti un kuriem uzstādīta pasta kastīte,”
papildina J.Kovaļevskis. Viņš atceras, ka 2007. gadā, kad pašvaldība sāka izdot
“Jelgavas Vēstnesi”, tā tirāža bija 25 700 eksemplāru. 2008. gadā tirāža tika
palielināta līdz 28 000, jo konstatēts, ka ar 25 700 nepietiek, lai apgādātu
visas pasta kastītes un sabiedriskās izplatīšanas vietas.
Lētāks
pašvaldības izdevums
“Zemgales INFO” 2017. gada apstiprinātais budžets bija 378
814 eiro, bet šogad tas palielinājās saistībā ar izdevuma piegādes izmaksu
kāpumu. Kopējais “Zemgales INFO” plānotais budžets 2018. gadā ir 399 972 eiro.
Šajā summā ietilpst ne tikai laikraksta sagatavošanas, drukas un piegādes
izdevumi, bet arī portāla uzturēšanas un satura veidošanas izmaksas, kā arī
citas funkcijas, kas saistītas ar citu pašvaldības informatīvo materiālu
sagatavošanu.
Jelgavas novada pašvaldības izdevums “Jelgavas Novada Ziņas”
iznāk 10 000 eksemplāros divas reizes mēnesī. Vienu reizi astoņu lappušu, otru
reizi – četru lappušu biezumā. Tā izdošana un arī izplatīšana izmaksā aptuveni
75 000 eiro gadā. Jelgavas novada pašvaldības mājaslapas uzturēšana gan nav
precīzi aprēķināta. Ikdienas uzturēšanā ar to strādā sabiedrisko attiecību
speciālists, bet domēna uzturēšana pašvaldībai izmaksā 100 eiro gadā.
Foto: Eva Pričiņa
Materiāls
ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no
Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
