2024. gada 24. novembrī Īlons Masks platformā “X” publicēja video ar dronu spietu un piebilda viņam raksturīgā manierē: “Tikmēr daži idioti turpina būvēt tādus pilotējamus iznīcinātājus kā F-35”. Daudzi eksperti viņam uzreiz atgādināja – arī dronu darbību iespējams traucēt.
Šis ir labs brīdis atcerēties vienu būtisku lietu. Kad runa ir par militārajām tehnoloģijām, starp izgudrotājiem, ražotājiem un lietotājiem notiek nepārtraukta sacensība. Parādās jauns ierocis – tam tiek radīts pretlīdzeklis. Tad tehnoloģijas uzlabojas, un sacensība turpinās. Arī droni nav izņēmums Latvijai un Eiropas Savienībai (ES) kopumā noteikti ir jāturpina attīstīt dronu ražošanu, iegādi un lietošanas prasmes. Šobrīd ir redzam, un tas ir ļoti labi, ka ES to cenšas izvirzīt kā prioritāti. Tomēr tikpat svarīgi ir domāt par aizsardzību pret droniem. Ukraina ir spilgts apliecinājums tam, cik lielus postījumus tie spēj nodarīt. Tāpēc ukraiņi daudz investē ne tikai paši savos dronos, bet arī tehnoloģijās, kas ļauj pamanīt un neitralizēt ienaidnieka dronus.
Mums šādas spējas vajadzīgas ne tikai militāra apdraudējuma gadījumā. Droni var tikt izmantoti arī spiegošanai vai sabotāžām, piemēram, apdraudot mūsu lidostas, elektrostacijas, tiltus, telekomunikāciju torņus. Hibrīdkara apstākļos tas nav teorētisks drauds. Turklāt riski rodas ne tikai no ļaunprātīgiem uzbrukumiem- tos var radīt arī bezatbildīgi dronu “entuziasti”, kuri lidina ierīces neatļautās vietās vai laikos.
Par laimi, aizsardzības iespēju klāsts ir plašs. Droni vispirms jāpamana- to var izdarīt ar termokamerām vai radiofrekvenču uztvērējiem, kas uztver dronu vadības signālus. Pēc tam iespējams tos traucēt vai neitralizēt. Var izjaukt signālu, notriekt ar speciālām ierīcēm, vai izmantot sistēmas, kas piemērotas dažādiem apstākļiem un budžetiem.
Ukrainā, piemēram, tiek izmantotas “VAMPIRE” sistēmas – uz transportlīdzekļa uzstādītas iekārtas, kas spēj pārtvert un iznīcināt dronus. Ir arī lielākas sistēmas kā “Leonidas” vai kompaktākas – “Smash 2000L”. Plašs un saprotams pārskats par šīm tehnoloģijām atrodams “Visukrainas brīvprātīgo centra” resursos.
Svarīgi saprast: arī pretdronu tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Tā vairs nav tikai “lielo spēlētāju” joma. Arī Latvija un Eiropas Savienība kopumā ar saviem talantīgajiem inženieriem var būt pilnvērtīgs partneris, ne tikai pircējs. Kā nesen rakstīja “The Economist”, šī joma ir tik inovatīva, ka par to raksta nevis politikas, bet tehnoloģiju sadaļās.
Šogad ASV uzņēmums “Palantir” publicēja pētījumu “The Defence Reformation”, kurā norāda, ka ASV lielo aizsardzības uzņēmumu skaits samazinājies no 51 1993. gadā līdz tikai 5 šodien. Tas ir signāls, ka dinamika trūkst, un tieši tādēļ mazākām valstīm ir iespēja rīkoties.
Latvijai nav objektīvu šķēršļu piedalīties gan dronu, gan pretdronu tehnoloģiju izstrādē. Mums ir gara jūras robeža, kas nozīmē arī nepieciešamību domāt par aizsardzību ūdenī – jūras droni jau šobrīd ir realitāte, nevis nākotnes spekulācija.
Kopsavilkumā- plānojot politiku, mums jāizvairās no kampaņveida domāšanas (“visi ražo dronus!”). Svarīgākais ir līdzsvars – gan uzbrukuma, gan aizsardzības spēju attīstībā.
Raksts publicēts sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu Eiropas Parlamentā.
