Lai arī
varētu likties, ka Rīga kā izteikts Latvijas centrs ar iespaidīgu
iedzīvotāju proporciju salīdzinājumā ar pārējo valsti būtu
dominējošs spēks arī Latvijas sportā, pēdējo gadu rezultāti
rāda ko citu un pārējie reģioni izrādījuši sīvu
pretestību.
Apskatot sešu Latvijā populārāko komandu
sporta veidu – futbola, basketbola, hokeja, volejbola, handbola un
florbola – pēdējo gadu rezultātus, jāsecina, ka Rīga tomēr
visbiežāk bijusi Latvijas čempiones godā. Pēdējos piecos gados
šajos sešos sporta veidos vīriešu konkurencē izcīnīti kopā 30
čempionu tituli, un deviņi no tiem tikuši Rīgas komandām.
Sīvu
pretestību Rīgai izrādījušas vairākas pilsētas – pēdējos
trīs komandu sporta veida čempiones titulus ieguvušas Ventspils,
Liepājas, Cēsu un Dobeles pilsētas, kamēr pa diviem tituliem ir
Jelgavai, Lielvārdei un Ludzai.
Lielākie
panākumi Rīgai bijuši basketbolā, kur trīs titulus pēdējos
piecos gados sarūpējusi VEF komanda, un volejbolā, kur trīs gadus
pēc kārtas uzvarējusi “RTU/Robežsardze”. Tāpat trīs
titulus ieguvušas trīs dažādas Rīgas komandas hokejā, kamēr
futbolā, lai arī Rīgai šosezon būs pat veselas četras komandas
augstākajā līgā, nav izdevies uzvarēt kopš nu jau visai attālā
2010. gadā, turklāt finanšu problēmu jūrā nogrimis slavenais
“Skonto”.
Kā būs šosezon? Futbola komandas
“Riga” un RFS būtiski pastiprinājušas savu sastāvu,
taču “Triobet” bukmeikeri par izteiktām favorītēm tās
vēl neuzskata un atgādina par ierastā labāko četrinieka spēku
ar čempioni Jūrmalas “Spartaku” priekšgalā. Bukmeikeri
augstāku uzvaras koeficientu Latvijas Basketbola līgā arī šosezon
izlikuši “Ventspilij”, nevis “VEF Rīgai”, kamēr
hokeja virslīgā līdere pagaidām ir “Zemgale/LLU”,
tiesa, šīs līderpozīcijas aktīvi apdraud Rīgā spēlējošā
“Mogo”.
Volejbolā “RTU/Robežsardze”
neaizvada to vispārliecinošāko sezonu, un Baltijas līgā no
Latvijas klubiem augstāk ir gan “Jēkabpils Lūši”, gan
“Poliurs/Ozolnieki”. Tieši volejbolā savus divus vienīgos
titulus pēdējos piecos gados ieguvusi Jelgava ar “Biolars”
komandas palīdzību, kamēr handbolā spēcīgākās bijušas
reģionu komandas – pēdējos trīs gados pēc kārtas triumfējis
Dobeles “Tenax”, bet pirms tam čempiones godā bija
“Latgols” no Ludzas.
Iedzīvotāju skaita ziņā
lielākā Latvijas pilsēta, kura pēdējos piecos gados nav kļuvusi
par Latvijas čempioni kādā no piesauktajiem sporta veidiem, ir
Rēzekne. Īpaši gan nevar lepoties arī cita lielā Latgales
pilsēta Daugavpils, kuras rēķinā ir nu jau bēdīgi slavenās
“Daugavas” čempiones tituls futbola Virslīgā 2012. gadā.
Savukārt Jūrmala un Valmiera savus līdzjutējus iepriecināja
tikai pagājušajā sezonā – “Spartaks” ar sezonas sākumā
negaidītu uzvaru futbola Virslīgā, kamēr “Valmiera/Ordo”
vēsturiski triumfēja LBL.
“Triobet”
sporta totalizatorā Valmieras iespējas
aizstāvēt savu titulu gan tiek uzskatītas par visai niecīgām,
taču Vidzemes reģionam tiek paredzētas labas izredzes florbola
čempionātā. Cēsu un Lielvārdes komandas tajā uzvarējušas jau
piecus gadus pēc kārtas un arī šobrīd atrodas labāko trijniekā
regulārajā sezonā, taču savu pieteikumu izdarījusi arī Rīgas
komanda “Triobet/Ulbroka“.
Ar
Cēsu un Lielvārdes florbola panākumiem un Valmieras sensāciju
basketbolā Vidzeme kopā no 30 pēdējos piecos gados pieejamajiem
tituliem izcīnījusi sešus. Tikpat ir arī Kurzemei, kuras panākumi
meklējami futbolā un basketbolā, kā arī Zemgalei, kamēr Rīga
ir pirmajā vietā ar jau pieminētajiem deviņiem tituliem. Ņemot
vērā, ka Rīgā ir apmēram trešdaļa visas Latvijas iedzīvotāju,
tikai trīs tituli vairāk par trim citiem lielajiem reģioniem nav
uzskatāms par milzīgu atrāvienu. Savukārt Latgale šajā sarakstā
ar trim tituliem ieņem noslēdzošo pozīciju, turklāt šosezon arī
palikusi bez tradīcijām bagātā futbola Virslīgas kluba savā
pilsētā, jo “Daugava” tikusi likvidēta, bet BFC
“Daugavpils” izkrita uz pirmo līgu.
