To,
kas ir siltumnīca, zinām visi. Vienkāršojot – caurspīdīga
mājiņa, kurā stādīt dārzeņus, garšaugus, puķes un dažādus
citus augus, kuriem parastā dobe nav labākais risinājums, jo
nepieciešams siltāks, mitrāks un citādi specifiskāks klimats, ko
mūsu apstākļi nenodrošina.
Caurspīdīga,
galvenokārt, tāpēc, ka saules gaismai jātiek klāt, lai
nodrošinātu augam lielāko daļu no augšanai nepieciešamajām
vielām. Par pārējo rūpējas augsne un cilvēks, kas augsni
sagatavo un papildina ar nepieciešamo.
Bet,
ja jau ir dažādi veidi siltumnīcu, vai tas nozīmē, ka dažāda
veida siltumnīcās labāk stādīt dažāda veida stādus?
Respektīvi, stikla siltumnīcā labāk stādīt tomātus, bet plēves
siltumnīcā tie tik labi neaugs? Noteikti nē!
Siltumnīcu
veidi domāti drīzāk paša dārza saimnieka ērtībām, jo viņš
pats var izvēlēties materiālu, kas būs izturīgāks, ilgāku
laika posmu nebūs jāmaina, vai tieši otrādi – tādu, kas
paredzēts drīzāk vienai sezonai. Tiesa, dažādiem segumiem ir arī
dažādas īpašības, proti, dažāda gaismas un siltuma
caurlaidība, bet par to nedaudz vēlāk.
Tātad,
būvējot siltumnīcu, konstrukcijai un karkasam lielākoties izmanto
kokmateriālus, metālu, dzelzsbetonu, arī plastmasu vai alumīniju.
Savukārt segumam visbiežāk izmanto stiklu, plēvi vai nu jau
populāro polikarbonātu.
Arī
konstrukcijas siltumnīcām var būt dažādas – vienslīpes,
divslīpju, sfēriskā (arkveida) un torņveidīgā (ļoti maz
izmantota). Tāpat siltumnīcai nav jābūt tikai vasaras sezonas
pasākumam vien – pastāv arī ziemas siltumnīcas,
kur var audzēt un stādīt visu gadu. Siltumnīca tikai jāapsilda,
un visbiežāk šādas siltumnīcas ir ar stikla segumu.
Ja
pavisam vienkārši skatāmies uz siltumnīcu izvēli, nav tā, ka
viena konkrētā veida, materiāla, seguma vai izskata siltumnīca
būs piemērotākā kādam konkrētam dārziņam pēc kādiem
konkrētiem kritērijiem.
Te
jāņem vērā ļoti daudz dažādi faktori (atkarībā no katra
saimnieka un dārza), lai izdotos izvēlēties piemērotāko
siltumnīcu saviem plānotajiem dārza darbiem. Jāpievērš uzmanība
gan platībai, kādā plānojam un varam atļauties uzstādīt
siltumnīcu, stādīšanas mērķiem un vēlmēm (pārdošanai vai
pašu galdam; tomātu stādu vai mazāku dārzeņu audzēšanai),
siltumnīcas segumam un tā tālāk. Viens risinājums neder visiem,
tādēļ arī ir tik svarīgi atcerēties par dažādību un apjaust
savas vēlmes.
Ja
par piemēru ņemam vienkāršu mazdārziņu, kur vienīgā vēlme ir
izaudzēt pašam savus galdā liekamos dārzeņus (pats zinu ar ko
mēsloju, kā audzēju un kas manā zemītē atrodams), pietiek ar
vienkāršu divslīpju koka konsturkcijas plēves seguma siltumnīcu.
Redīsam, burkānam, dillei un salātlapai noteikti vietas pietiks.
Arī izmēros nemaz nevajag neko lielu – divu līdz trīs metru
garums būs pietiekami ietilpīgs šādam mērķim.
Izvēloties
siltumnīcu nedrīkst aizmirst arī par it kā sīkumiem. Piemēram,
izvēloties plēves siltumnīcu, uzmanība jāpievērš plēves
blīvumam, ko uz tausti noteikt nav iespējams (to mēra
mikrometros). Tad nu iepakojumā jābūt norādītam šim plēves
blīvums.
Jo
mazāk mikronu, jo plānāka plēve, kas nozīmē, ka augiem klāt
tiks vairāk gaismas. Tajā pašā laikā šī plēve būs daudz
trauslāka pret dažādiem mehāniskajiem bojājumiem. Ideāls
variants ir plēve, kura laiž cauri pietiekami daudz gaismas augiem,
un nesaplīst (neieplīst), tiklīdz saskaras ar lielāku spiedienu
vai triecienu (lietus, vējš, nolūzuši koka zari un tā tālāk).
Nelielu
plēves siltumnīcu mazdārziņā uzstādīt būs diezgan viegli.
Tāpat arī tās izmaksas būs salīdzinoši nelielas. Tas nozīmē,
ka, ja arī pēc laika (sezonas vai divām) būs jāmaina viss plēves
segums, tas neizmaksās tik dārgi.
Protams,
nelielai mazdārziņa siltumnīcai var izvēlēties arī
polikarbonāta segumu, kas būs izturīgāks, drošāks un kvalitātes
ziņā labāks. Tas arī praktiski nelaiž cauri augiem kaitīgo
ultravioleto starojumu (ar ko plēve nevar sacensties). Tomēr jāņem
vērā, ka dārgāks materiāls ir grūtāk uzstādāms, kas var būt
īpaši svarīgi tiem, kas siltumnīcu nolēmuši uzbūvēt pašu
spēkiem, bez speciālista palīdzības.
