Līdz ar valdības ceturtdien pieņemtajiem lēmumiem darbību atsākt
varēs arī peldbaseini, fitnesa centri un sporta zāles, aģentūrai LETA pavēstīja
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta
departamenta direktors Edgars Severs.
Kā vēstīts, valdība ceturtdien lēma, ka no 12.maija
klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības,
ievērojot vairākus nosacījumus, tai skaitā būs jāievēro savstarpēja divu metru
distance un vienā treniņgrupā vienlaikus nevarēs pulcēties vairāk kā 25
personām.
Severs skaidroja, ka valdības ceturtdien pieņemtais
lēmums attiecas arī uz iekštelpu sporta norises vietām, kas ir arī peldbaseini,
tomēr svarīgas būs epidemiologu drošības prasības.
Šobrīd ministrija ir pilnveidojusi iepriekš pašas
sagatavotās rekomendācijas par sporta nodarbību norisi, atbilstoši ceturtdien
pieņemtajiem lēmumiem, kas būs spēkā no 12.maija.
Šobrīd rekomendācijas tiekot saskaņotas ar Veselības
ministriju un kad tas būs izdarīts, tad būs zināms, kā būs iespējama baseinu
darbība. Pēc viņa paustā, ministrija šobrīd strādā pie nosacījumiem, kāds būtu
atļautais cilvēku skaits celiņā, kā ievērot distances dušās un ģērbtuvēs, un
kad tas būs zināms, tad ministrija jaunās rekomendācijas publiskos.
Jau ziņots, ka no 12.maija sporta treniņos vienā
treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot
sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus,, liecina valdībā pieņemtie
grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Organizēti sporta treniņi tiks atļauti, ievērojot, ka
treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus
darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par
sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.
Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar
pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.
Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja
divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa
organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.
Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties
personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa
dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja
norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši
sporta norises vietas ietilpībai.
Tāpat var tikt ievēroti arī citi noteiktie fiziskās
distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Savukārt attiecībā uz sporta zālēm ceturtdienas preses
konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka sporta nodarbības
iekštelpās ir ierobežotas līdz trīs stundām un uz tām attiecas arī maksimālā
cilvēku skaita ierobežojums.
Nodrošināt cilvēku skaita ierobežojumu ievērošanu
iekštelpu nodarbības nevajadzētu būt problemātiski, tāpat kā arī dezinfekcijas
pasākumu ievērošana nesagādātu īpašus izaicinājumus, pauda ministre.
Viens no pasākumiem, kurus sporta klubi varētu
potenciāli ieviest, pēc ministres paustā, ir pierakstu sistēma, pēc kura varētu
kontrolēt apmeklētāju daudzumu iestādē.
Tikmēr Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC)
Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs klāstīja, ka līdz šim Latvijā ir konstatēts tikai viens gadījums,
kad sporta aktivitāšu laikā notikusi inficēšanās ar Covid-19.
Tomēr, raugoties no epidemioloģiskā viedokļa,
pastāvošos inficēšanās draudus var novērst, tikai vajadzētu pievērst papildu
uzmanību koplietošanas telpām, piemēram, dušām un ģērbtuvēm, teica SKPC
pārstāvis.
Foto: no arhīva
