Jelgavas
BJSS audzēkne Diāna Dude šajā sezonā bija viena spilgtākajām figūrām basketbola
laukumā “Jelgava/BJSS” dāmu komandā, kas startēja Baltijas sieviešu
klubu apvienotajā čempionātā. Viena no līgas labākajām cīnītājām par
atlecošajām bumbām uzsver, ka ir gandarīta pārstāvēt Jelgavas komandu
visaugstākā līmeņa sacensībās.
19
gadus vecā uzbrucēja šajā sezonā Baltijas sieviešu klubu apvienotajā čempionātā
27 spēlēs caurmērā guva 11,1 punktu, izcīnīja 11,4 atlecošās bumbas uzrādīja
lietderības efektivitātes koeficientu 15,1, kas ir 12.labākais rādītājs līgā. Diāna savas karjeras laikā pārstāvējusi arī Latvijas U18 jauniešu izlasi.
Pirmā pilnā sezona visaugstākajā līmenī aizvadīta. Kādas sajūtas
un emocijas par aizvadīto sezonu kopumā?
Esmu
ļoti gandarīta, ka varēju arī šogad pārstāvēt Jelgavas komandu, tikai šogad jau
daudz augstākā līmenī. Pagājušo sezonu aizvadījām Latvijas Jaunatnes basketbola
līgā un to noslēdzām ar sudraba medaļām kaklā. Bija ļoti grūti noticēt pieņemt
to, ka tās ir beigas un vairs nekad nespēlēsim kopā šādā sastāvā un galvenokārt
pie trenera (Harijs Zelčs – aut.),
kurš ar lielāko daļu no mums jau bija strādājis no pašiem pirmsākumiem. Sezonas
beigās gan es, gan pārējās spēlētājas nolēmām, ka katra iesim savu ceļu, bet
vasarai ritot jau uz otro pusi ar komandas biedrenēm sapratām, ka gribam tomēr
spēlēt plecu pie pleca. Pierunājām treneri Hariju Zelču izveidot komandu. Viss
notika ļoti spontāni un ātri, jo tobrīd sezona vairs nebija aiz kalniem, bija
daudz lietu, kas jāizdara. Izveidojām jaunu komandu, pieteicāmies līgai un
sākām trenēties. Interesants fakts, ka dažas no veterānēm nebija bumbu
turējušas rokās desmit gadus! Neskatoties uz to, mēs soli pa soli gājām uz
priekšu un, manuprāt, pēc šīs sezonas visas esam krietni progresējušas.
Kā tu vērtē savu individuālo sniegumu un ko tu pati kā basketboliste
ieguvi spēlējot šāda līmeņa sacensībās?
Grūti
jau pašai sevi novērtēt. Sezonas gaitā bija kāpumi un kritumi. Visvairāk esmu
neapmierināta ar savu metienu precizitāti, tādēļ krietni vēl jāstrādā pie
metiena tehnikas. Domāju, ka spēlējot šajā līmenī esmu uzlabojusi fizisko
sagatavotību. Šī gan nebija pirmā sezona, ko aizvadīju profesionālā līmenī, jo
pagaišajā gadā pārstāvēju Rīgas Stradiņa universitātes komandu, taču šogad
“Jelgava/BJSS” galvenais treneris man uzticējās daudz vairāk un mans
spēles laiks bija ievērojami lielāks nekā tas bija pērn RSU. Bija prieks spēlēt
kopā ar gados jaunākām komandas biedrenēm un palīdzēt arī viņām attīstīties un
progresēt. Īpaši vēlos izcelt Eniju Ķīvīti, kuras meistarības uzlabošanās bija
krasi pamanāma jau sezonas gaitā.
Kas bija grūtākais sezonas laikā, ko komandai nācās piedzīvot un
kas pietrūka, lai jūs tiktu pie nedaudz vairāk uzvarām?
Ļoti
ilgs laiks pagāja, lai mēs saspēlētos, saprastos un sajustu viena otru uz
laukuma. Esam jauna komanda un šādā sastāvā nekad kopā līdz šim nebijām
spēlējušas. Visgrūtāk emocionāli bija tikt pāri tām spēlēm, kuras zaudējām ar niecīgu punktu starpību. Sākām
aizdomāties, ka, iespējams, laukumā nav izdarīts viss iespējamais un ja būtu
spēlējušas savu spēju robežās, kas zina, kāds būtu mača iznākums dažām zaudētām
spēlēm. Protams, iegāza arī gaužām zemā metienu precizitāte, gan man, gan visai
komandai. Tomēr man ir milzīgs prieks, ka lielais zaudējumu skaits nepazudināja
vēlmi cīnīties un turpināt trenēties. Tieši otrādi – gribējām parādīt laukumā
sevi no labākās puses un tas pierādījās darbos. Komandas kopējais sniegums
sezonas otrajā pusē bija acīmredzami uzlabojies un izcīnījām vairākas uzvaras.
Tu esi 2.vietā visā līga atlecošo
bumbu statistikas kategorijā. Izstāsti kāda ir tā pareizā formula, lai katrā
spēlē tiktu pie tik daudz bumbām, turklāt lielu daļu izcīnot tieši uzbrukumā?
Šis
ir grūts jautājums, jo pati pat nezinu konkrētu atbildi. Spēlējot nekad
nedomāju par savu individuālo statistiku, bet cenšos vienmēr izdarīt visu, lai
komandas sniegums būtu labāks. Runājot par atlecošajām bumbām, tas jau laikam
man iemācīts bērnībā, kad vēl spēlēju Kandavas komandā. Treneris mācīja, ka
viss sākās ar aizsardzību, laikam jau, tāpēc gribu izcīnīt bumbas, ne tikai
aizsardzībā, bet arī uzbrukumā, lai nemaz nebūtu jāpieļauj doma, ka jāskrien
atpakaļ un jāaizsargājas.
Vai citas, augstāka līmeņa komandas
nav interesējušās par tevi?
Nē,
nekādi nopietni piedāvājumi nav bijuši, tikai nebūtiski uzaicinājumi uz ASV vai
Itāliju. Patiesībā vislabāk es sevi saskatu Jelgavas komandas rindās. Pārstāvot
komandu man svarīgas attiecības un mikroklimats komandā. Spēlējot citās
vienībās neesmu jutusies tik brīvi un labi kā Jelgavā. Starp spēlētājām ir lielisks
attiecības ne tikai uz laukumā, bet arī ārpus tā. Svarīgi arī tas, ka man patīk
spēlēt pie trenera Harija Zelča, kurš ar pareizo attieksmi attiecas pret sev
uzticēto darbu un savām spēlētājām.
Kādi plāni ir uz vasaras
sezonu?
Šī
sezona ir ļoti ātri beigusies atlicis daudz laika, lai sagatavotos nākamajai.
Līdz vasaras sākumam trenēsimies, tāpat kā iepriekš. Noteikti vairāk slīpēsim
darbību aizsardzībai un darīsim visu, lai izlabotos metienu precizitāte.
Vasarai sākoties dosimies pelnītā atpūtā un, tad jau vasaras vidū atsāksim
trenēties. Noteikti būs paredzētas nometnes, kurās varēsim uzkrāt labu fizisko
bāzi, kuru neizdevās iegūt pirms šīs sezonas.
Foto: no zz.lv arhīva
