“Zemgale Juniors” galvenais
treneris Igors Ļebedevs intervijā stāsta ar ko šobrīd nodarbojas
Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) audzēkņi, kādas negatīvas
sekas rada sportošanas ierobežojumi un, ko var mēģināt darīt,
lai pārvarētu grūtos laikus.
“Zemgale Juniors” šo sezonu
iesāka ar zināmām problēmām sastāvā, bet tad tās aizvietoja
pavisam citas. 10. oktobrī Jelgavas Ledus sporta skola aizgāja
karantīnā, bet pēc tā neatsāka spēlēt valstī ieviestās
ārkārtējās situācijas dēļ. Komandas treneru korpusam ar ierobežotām
iespējam nākas strādāt pie sportistu fiziskās sagatavotības
uzturēšanas un cerēt uz atgriešanos uz ledus.
– Sacensību un treniņu atcelšana “Zemgale Juniors” Covid-19 ierobežojumu ieviešanas dēļ bija nepatīkams pārsteigums visiem. Kādus negatīvus
faktorus radīja it kā neliels pārtraukums jaunatnes
komandai?
Negatīvais faktors ir ietekmējis visu
valsti. Arī pārējos sporta veidus. Mēs, kā zināms, no 10.
oktobra gan Virslīgas komanda, gan JAHL, gan visa skola aizgājām
karantīnā. Valdība ieviesa stingrus ierobežojumus, un
mācību – treniņu process notiek attālināti. Visu šo laiku
izmantojam mūsu bāzi Pasta salā, kur arī vasarā notika bērnu
nometne. Šī iespēja mums ir, un mēs to darām. Notiek treniņi gan
attālināti, gan ārā. Nesen tika ieviesti vēl stingrāki
ierobežojumi, ka ne vairāk, kā 10 spēlētāji var atrasties
treniņā. Mēs cenšamies ievērot noteikumus un tiem
pakārtot savu darbu.
Vienmēr cenšamies
izrunāties ar sporta skolas direktoru Aivaru Zeltiņu un domāt, kā
rast iespēju individuāli, pieaicinot visus pārējos skolas
trenerus, veikt treniņa procesu uz ledus, kā mēs to darījām
pavasarī, ievērojot visus attālumus un ierobežojumus, bet treniņi
notika. Mēs zinām, ka nevar notikt treniņi iekštelpās un valdība
īpaši akcentēja slidošanu. Domājam, kā lai spēlētājiem
nodrošinātu treniņu process. Pašreiz vairāk uzsvars tiek likts uz
fizisko sagatavošanu, bet mēs esam sporta veids, kuram ir
nepieciešami ikdienas treniņi uz ledus. Tas ļoti ietekmē mūs.
Nesen tika paziņots, ka nepilngadīgie nevar trenēties, un tādēļ pašreiz nevar spēlēt arī hokeja skola “Rīga”.
– Tas nozīmē, ka it kā nelielā
pauze stipri ietekmē slidošana prasmes, jo hokejs bez ledus nav
iedomājams.
Nu, protams, protams. Hokejistam nepieciešams
savas prasmes un iemaņas ik dienu pilnveidot uz ledus. Es vēl
varētu pateikt, ka ļoti ietekmē, jo, redzot, kā mēs atgriezāmies
pēc karantīnas ar Virslīgas (Optibet hokeja līga) spēlētājiem. Mēs praktiski veicam
otro sagatavošanas etapu un pakāpeniski palielinām slodzi,
konsultējoties ar fizioterapeitiem un ārstiem, cenšoties
ieklausīties un ievērot viņu padomus. Grūti, grūti. Neslēpsim,
arī spēlētāji to izsaka.
Mums pats svarīgākais, lai mēs
pakāpeniski sakārtotu savu galvu un ķermeni, lai pieņemtu
pareizos lēmumus, to ko grib redzēt galvenais treneris. Arī šeit
tas pats arī jauniešiem. Pēc tik ilga pārtraukuma tas ļoti
ietekmēs.
– Vai visi spēlētāji no “Zemgale
Juniors” piedalās treniņos?
Visi nepiedalās.
Nepiedalās tie, kas mums nedzīvo Jelgavā. Tas kārtējo reizi
parāda, cik viņi mīl savu sporta veidu, cik viņi gatavi ziedot un
ievērojot visus ierobežojumus, lai atnāktu uz treniņu. Bet
neslēpšu – ne visi apmeklē. Tas mūsu treneru korpusu arī
satrauc, jo mēs esam aiz Virslīgas komandas, kurai primārais
uzdevums gatavot spēlētājus tai.
Neko labu pašreiz es pateikt nevaru.
Skatīsimies, kas notiks tālāk. Visi gaida, ne tikai mēs –
Jelgavas treneri, bet arī visā valstī un pārējos sporta veidos,
kādu lēmumu pieņems valdība pēc 6. decembra.
– Kādas ilglaicīgas sekas šī pauze
atstās?
Pirmkārt, sportistam ar
sistemātiskiem treniņiem, pēc tik ilga laika perioda, ķermenim
atkal ir jāatgūst tās prasmes un iemaņas, kuras bija iepriekš.
Parasti sagatavošanas etapu mēs tā arī sākam – ar nūjas
tehnikām un slidošanas elementiem. Pilnībā apturēts sacensību
etaps, līdz ar to spēlētāji izsisti no spēļu ritma.
Pats galvenais šajā mirklī, ko mēs visi
treneri vēlamies, lai mums atļautu trenēties vismaz individuāli
uz ledus, kā mēs to darījām pavasarī, ievērojot visus
ierobežojumus uz ledus un ģērbtuvēs. Ārā paliek aizvien
aukstāks, treniņus, cik varēsim tik vadīsim, bet… Pats
galvenais un primārais uzdevums, lai mēs atkal atsāktu trenēties
uz ledus.
– Tas nozīmē, ka šī pauze, pēc
kaut kāda laika var ietekmēt arī izlases spēles kvalitāti?
Viennozīmīgi. Arī tiem spēlētājiem,
arī pārējiem, kuri varbūt nav izlases kandidāti, arī junioriem
un jauniešiem. Jebkuru spēlētāju, vēlreiz atkārtošu, viņi
izsisti no ritma. Fiziskie treniņi notiek. Loģiski, mēs arī
iesakām rast iespēju mājās vai arī šeit pie halles izpildīt
metienus sauszemē, ripas vai bumbiņas kontroles uzdevumus. Tas
tīri, viņa apziņa, kā viņš to uztver, kā viņš grib sevi
attīstīt un pilnveidot šajos ierobežojumu apstākļos. Protams,
gaidām. Gaidām, kas notiks.
– Kaut kad jau tiks atcelti
ierobežojumi, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai spēlētāji
atgūtu savu formu?
Mēs šobrīd šo ceļu jau ejam ar
Virslīgas komandu. Praktiski, divas vai trīs nedēļas,
viennozīmīgi. Tas ir Virslīgas spēlētājam, kur vienam otram ir
pieredze spēlēt citos klubos un līgās. Jauniešiem, kuri ikdienā
pilnveido sevi Jauniešu attīstības hokeja līgā (JAHL), būs
nepieciešamas trīs – četras nedēļas, lai atkal būtu gan
fiziskā formā, gan atjaunotu nepieciešamas individuālās prasmes,
gan pāru un maiņu sadarbību. Laiks paies.
– Ja čempionātu pagarinās, piemēram uz vasaru, vai tas būs pieņemami vai nē?
Kā mums pateiks, tā mēs arī darīsim.
Mēs visi zinām, ka pavasarī Rīgā notiks pasaules čempionāts,
kas arī šogad būs tik vēlā laikā, kā līdz šim tas nav bijis
– no 22. maija līdz 6. jūnijam. Mēs būsim priecīgi, ja mums
atļaus trenēties un spēlēt. Cik laika nepieciešams, loģiski, ka
hokeja federācija domās, kā glābt čempionāta izspēli. Divi,
trīs apļi. To es nevaru pateikt, bet mēs būsim priecīgi, ja
čempionāts notiks un hokejisti spēs ar spēlēm apliecināt savas
prasmes un iemaņas.
Gaidām. Cenšamies būt pozitīvi
noskaņoti, jo katru dienu lasot statistiku, saprotam, ka esam
atkarīgi. Jāspēj pasargāt sevi, tas ir tas, ko mēs varam
ietekmēt. Pārējais ir ne no mums atkarīgs.
– Ar kādiem vārdiem Jūs
uzmundrinātu hokejistus strādāt individuāli šajā smagā laikā?
Es jau kādu laiku pirms tam teicu
saviem kolēģiem un audzēkņiem, ka viņi ir veseli, ambiciozi
jaunieši, kas vairākus gadus no bērnības ikdienā trenējas savā
izvēlētajā sporta veidā un mīl to darīt, jo tas nes gandarījumu
un prieku. Māk pārvarēt gan grūtības, gan zaudējumus. Veidojas kā personības un sportisti. Mēs arī cenšamies, lai viņi būtu
pozitīvi noskaņoti. Atbildīgi paši pret sevi, pret komandu, pret
treneru personālu, kurš ikdienā strādā. Tas viss ir atkarīgs
tikai no viņiem, neviens viņu vietā to neizdarīs.
Vecāki, kā spēja nodrošināja ar formu.
Sporta skola nodrošina sporta bāzi, kura nepieciešama, lai
sportists un jaunietis, augtu un pilnveidoties. Pārējais ir
atkarīgs tikai no viņiem pašiem.
Es zinu, ka viņi seko arī citām hokeja
līgām, viņiem noteikti ir savi elki, kuriem viņi cenšas
līdzināties. Sporta skolā ir izveidota “piramīda” (piez.-
hokejista izaugsmes sistēma, kura no iesācēja līmeņa aizved
līdz augstākam līmenim klubā, līgā vai valstī). Virs
mums ir Virslīgas komanda un viņi redz, ka ir kur tiekties. Ja viņi
spēs sevi apliecināt un būs pamanāmi, viņiem būs iespēja uziet
augstākā līmenī Virslīgā, noteikti pārstāvēt jauniešu,
junioru, Latvijas valstsvienību.
Esam pozitīvi noskaņoti. Mēs mīlam savu
sporta veidu. Esam ieguldījuši lielu darbu un vēl tik pat daudz
būs jāiegulda sevi, lai paliktu par sportistu, personību, kura
spējīga būt konkurētspējīga šajā darba tirgū.
Lai Jums veicas un visiem laba veselība!
Foto/video: Ruslans Antropovs
