Ar Kanādas hokejistu triumfu noslēdzies pārsteidzošām uzvarām
un arī negaidītiem zaudējumiem pārbagātais pasaules čempionāts
Rīgā. Vicečempionu tituls tika Somijai, bet ārpus ceturtdaļfināla
palikušajai Latvijas valstsvienībai zināmu gandarījumu var sniegt
apziņa, ka nākamie čempioni grupu turnīra ievadā pieveikti ar
2:0 un punkts līdz ar piekāpšanos tikai papildlaika pēdējās
sekundēs iegūts arī pret somiem. “Mēs ar savu zaudējumu
vāciešiem viņiem palīdzējām,” secina Latvijas valstsvienības
debitants jelgavnieks Renārs Krastenbergs.
Vienpadsmitā vieta droši vien nav tas, uz ko pēc veiksmīgā sākuma bija cerēts, taču ar Renāra sniegumu jelgavnieki, un ne tikai, var pamatoti lepoties: sācis ar rezultatīvu piespēli un pēc tam arī vārtu guvumu ceturtajā maiņā mačos pret Kanādu un ASV, viņš turpinājumā nopelnīja vietu jau uzbrukuma smailē pirmajā maiņā, papildinot savu statistiku ar precīzu raidījumu arī spēlē pret Norvēģiju un nopelnot vietu Latvijas izlases labāko trijniekā.
– Tavas pirmās treneres Jelgavas Ledus sporta skolā Lolita Andriševska un Eva Dinsberga atminas, ka komandā vienmēr biji pats jaunākais un mazākais, bet mamma atklāja, ka ar hokeja spēles pseidoatribūtiem esi staigājis pa istabu jau divgadnieka vecumā. Kā sākās tava aizraušanās ar šo spēli? — “Ziņas” jautā nu jau hokeja profesionālim, kas pēc čempionāta kādas nedēļas pavadīs atpūtas režīmā, bet tad kopā ar izlasi sāks gatavoties augusta beigās gaidāmajam Pekinas olimpiskās atlases turnīram un nākamajai sezonai Austrijas klubā „Villacher SV”.
Divgadnieka vecumā – jā, es esot staigājis pa istabu ar nūju un kaut kādām brillēm, bet to dienu laikam jau trīs gadu vecumā, kad mani aizveda uz halli, pats atceros. Arī to, ka treneris man ņēma visu laiku nost līdzpaņemto nūju un ļāva tikai slidot. Interese un pirmā aizrautība droši vien nāca no tēta, kurš spēlēja hokeju amatieru komandā, – hallē ar viņu pavadīju daudz laika.
Visu rakstu lasiet 10.jūnija “Zemgales Ziņās”
