Vairāku māju iedzīvotāji šā mēneša rēķinos no apsaimniekotājas firmas SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) ieraudzīja trīsciparu summas, kas esot NĪP ieguldītie un dzīvokļa īpašnieka līdz šā gada 1.janvārim nesegtie apsaimniekošanas izdevumi. Jelgavnieki sašutumā lūdz juristu palīdzību, jo pēkšņi pieprasītos vairākus simtus latu uzskata par nepamatotiem.
Piemēram, Lietuvas šosejas 6.mājas rēķinos par jūnijā saņemtajiem pakalpojumiem NĪP kā ieguldītos, bet neapmaksātos izdevumus norādījis no 182 latiem dzīvokļu īpašniekiem līdz 1401 latam veikalam kā juridiskai personai. Minētās mājas iedzīvotāja, kas vēlējās palikt anonīma, «Ziņām» pauž neizpratni, kā vairāku gadu laikā strādā un līdzekļus izlieto firma, kam iedzīvotāji uzticējuši savu mājokļu apsaimniekošanu, ja katru gadu mājas kontam ir negatīva bilance.
«Mūsu namam jumts ir kritiskā stāvoklī, kāpņutelpās līst lietus, viss nolaists, arī sētnieka darbu nemana,» saka sieviete.
NĪP valdes loceklis Juris Vidžis skaidro, ka iedzīvotāji katru gadu tiekot iepazīstināti ar mājas konta bilanci. Lietuvas šosejā 6 tā bijusi negatīva jau pirmajā gadā, kad to sākusi apsaimniekot NĪP. Lai gan dzīvokļu īpašnieki teic, ka jauns jumts nav likts, J.Vidžis apgalvo, ka 2004.gadā nomainīta ceturtā daļa tā seguma.
Mājas kopējā lietā rakstīts, ka tas izmaksājis 1732 latus, kas arī ir būtiskākais iemesls negatīvai bilancei. Kopumā līdz 1.janvārim mājas bilance jeb NĪP ieguldītie un iedzīvotāju nesegtie izdevumi bija jau 4147,81 lats.
«Katru gadu kopsapulcē iedzīvotājus iepazīstinām ar mājas bilanci, taču viņiem šķiet, ka lielais skaitlis ar mīnus zīmi priekšā ir tikai uz papīra. Tomēr reāli mēs to naudu esam šajā mājā ieguldījuši,» tā J.Vidžis.
Pēc viņa teiktā, sapulcēs vairākkārt izteikts priekšlikums bilances uzlabošanai paaugstināt apsaimniekošanas maksu, taču iedzīvotāji tam nepiekrītot.
Tiesa, dokumentos nav redzami mājas pārstāvja paraksti. Tādēļ pēkšņās vairāku simtu latu uzrēķina summas par apšaubāmām sauc arī Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes priekšsēdētāja un Jelgavas Patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāja Tekla Žabova.
«Par šo problēmu esmu saņēmusi iedzīvotāju zvanus. Vispirms lai NĪP sniedz paskaidrojumu, kur radušies tādi skaitļi, pierādot to pamatotību ar dokumentiem un parakstiem, ka mājas iedzīvotāji naudas izlietojumu atbalstījuši. Ja ir tā, ka firma vienkārši par pieejamo summu nav spējusi sevi uzturēt un veikt solītos pienākumus, tad tā jau ir NĪP vaina un viņiem pašiem jātiek galā ar saviem zaudējumiem,» saka T.Žabova, piebilstot, ka šīs lietas risināšanai nepieciešama arī juristu palīdzība.
Jelgavnieki satraukušies, ka milzīgie rēķini piesūtīti arī tiem, kas dzīvokļus iegādājušies pēdējos gados. NĪP līdzekļu izlietojuma uzskaiti sāka no tās dibināšanas dienas 1998.gada 16.jūnijā, no šī laika it kā arī krājušies tā saucamie māju parādi. J.Vidžis teic, ja miteklis nopirkts pirms dažiem gadiem, jāskata katrs konkrēts gadījums – svarīgi esot līguma nosacījumi. Iespējams, šī summa tikšot samazināta.
Tāpat pirmie palielinātos rēķinus saņēma tikai tie, kam dzīvoklis privatizēts. Tomēr kopējā mājas negatīvās bilances summa sadalīta uz visiem mitekļiem, un NĪP vēl domājot, kā neapmaksātos ieguldījumus piedzīt no neprivatizētajos dzīvokļos mītošajiem.
Jāpiebilst, ka līdz 1.janvārim Lietuvas šosejas 6.mājā NĪP ieguldītie un iedzīvotāju nesegtie nepieciešamie izdevumi bija 4147,81 lats, bet ēkas dzīvokļu kopplatība ir 907,68 kvadrātmetru. Tātad zaudējumi par vienu kvadrātmetru būtu 4,57 lati. Taču NĪP sagatavotajos rēķinos uzrādītā summa ir 4,81 lats par kvadrātmetru.
