Pēc ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar
ierobežotu personu skaitu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas pozīciju gaidāmajā Eiropas
Savienības (ES) sporta ministru neformālajā videokonferencē.
Ziņojumā minēts – pašlaik plānots, ka pēc iespējamās
ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar ierobežotu
personu skaitu – līdz 50 personām iekštelpās un līdz 200 personām ārtelpās bez
skatītājiem.
Tāpat esot plānots, ka gan sporta sacensību, gan
treniņu laikā personas varēs neievērot divu metru distanci, turklāt nebūs
ierobežojumu piedalīties par septiņiem gadiem jaunākām personām.
IZM ziņojumā akcentē, ka negatīvās sekas uz sporta
nozari būs jūtamas ilgtermiņā, jo prognozējams, ka atsevišķi ierobežojumi
saglabāsies vēl ilgstoši, kā arī būtiski varētu samazināties sporta
organizāciju piesaistītais privātais finansējums.
Privātā finansējuma prognozētais samazinājums ir
saistīts ar to, ka Covid-19 izraisīto seku dēļ uzņēmumiem būs jāpārstrukturē
savas izmaksas, kā rezultātā ziedojumiem vai sponsorēšanai paredzētā izdevumu
daļa būtiski samazināsies vai arī tiks izmantota tiešiem mārketinga izdevumiem,
kas attiecīgi ietekmēs sporta organizāciju iespēju piesaistīt finansējumu
pamatdarbības nodrošināšanai, skaidrots ziņojumā.
Īpaši kritiski tas būšot lielajām sporta
organizācijām, kuru ieņēmumu struktūrā piesaistītais privātais finansējums
veido būtisku to ieņēmumu daļu.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku
ietekmi uz sporta nozari un nodrošinātu sporta nozares ilgtspēju, IZM apgalvo,
ka esot plānots īstenot finansiālā atbalsta programmu, sniedzot atbalstu
augstas klases sportam, sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, tautas
un jaunatnes sporta programmām, paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī finanšu
situācijas stabilizēšanai sporta nozares valsts kapitālsabiedrībās.
Tāpat ziņojumā pausts, ka, Latvijas ieskatā, galvenais
izaicinājums ir riski un nenoteiktība saistībā ar vīrusa turpmāku izplatību,
turklāt līdz ar sporta iespēju būtisku paplašināšanu cilvēki būs aktīvāki,
tāpēc ir īpaši būtiski sporta nozarē nodrošināt visu nepieciešamo piesardzības
pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu drošu sportošanu.
Papildus Latvija uzsver ienākumu zaudēšanu kā būtisku
izaicinājumu sporta organizācijām. “Gandrīz divus mēnešus ilgā dīkstāve
sporta zālēs, peldbaseinos un citos sporta infrastruktūras objektos, kā arī
aizliegums organizēt sporta pasākumus ir būtiski negatīvi ietekmējusi organizāciju
finansiālo stāvokli, tāpēc ir būtiski īstenot mērķtiecīgu finansiālā atbalsta
programmu sporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai,” pausts ziņojumā.
Tāpat 2.jūnijā, kad notiks otrā ES sporta ministru
neformāla videokonference, IZM paudīs, ka Latvija uzskata, ka sadarbībā starp
dalībvalstīm, ES institūcijām, sporta kustību un citām iesaistītajām pusēm
jāapsver starptautisko sporta pasākumu pārdomāta plānošana nākamajiem diviem
gadiem, lai īsā laika posmā novērstu lielu skaitu līdzīgu notikumu vai liela mēroga
pasākumu vienlaicīgu norisi.
Latvijas pozīcija paredz, ka sadarbībā ar
starptautiskām sporta organizācijām jāapsver finansiālais atbalsts lielo
pasākumu plānotājiem un jāatrod mehānismi, kā samazināt finansiālos zaudējumus
visām iesaistītajām pusēm. Mehānismi varētu ietvert zemākus organizācijas
standartus, lai sporta kustība nākamos divus gadus varētu organizēt dažādus
sporta pasākumus, veicot mazāk ieguldījumu un izpildot zemākus kritērijus
pasākumu organizēšanā.
Tāpat Latvijas ieskatā ES līmenī būtu nepieciešams
pastiprināt sportistu veselības pārbaudes liela mēroga pasākumos un
profesionālajās līgās un izstrādāt vadlīnijas šīs darbības atbalstam.
Vienlaikus tiek norādīts, ka ir nepieciešami rīki un
mehānismi, kas ļautu samazināt finansiālos zaudējumus no plānoto pasākumu
organizēšanas un sporta spēļu organizēšanas, jo saistībā ar Covid-19 krīzi ir
samazinājusies sporta patērētāju pirktspēja.
Ziņojumā arī teikts, ka, ņemot vērā to, ka
dalībvalstis un ES jau ir sākušas darbu pie izejas stratēģijas, Latvija
ierosina nākotnē izstrādāt krīzes vadlīnijas visai sporta kustībai ar
daudzpakāpju risinājumiem un “kas būtu, ja” modeļiem.
Tajos varētu ietilpt norādes sporta nozarei attiecībā
uz ārkārtas pasākumiem, stabila izaugsmes plāna izstrāde ar finanšu prognozēm
un risku analīze lieliem notikumiem un organizācijām.
Foto: no arhīva
