Saeima vakar pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību,
lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu
klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.
Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto
lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam “nekavējoties izstrādāt
kārtību”, kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu
apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis
nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un
personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.
Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar
negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares
pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī
personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka
tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt,
savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis
Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.
Saeimas lēmuma realizēšana, kad tas varētu tikt īstenots, tagad
atkarīgs no valdības turpmākajiem lēmumiem. To ietekmēs, kurā dienā tiks
sasaukta nākamā valdības sēde. Pirms vēl parlamenta politiķi bija ķērušies klāt
hokeja skatītāju jautājumiem tika prognozēts, ka nākamā valdības sēde varētu
notikt tikai 27.maijā. Pašlaik nav zināms, vai nākamo valdības sēdi varētu
nolemt rīkot agrāk.
Saeimas lēmumu JKP virzīja kopā ar opozīcijas partijām, savukārt
premjers Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP)
iecerei par skatītāju klātbūtni čempionātā iebilda. Attiecīgi Saeimā abu
politiķu pozīcijas pārstāvēja to politiskie spēki un Nacionālā apvienība.
Balsojumā par nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40, bet viens atturējās.
JKP valdes loceklis un parlamenta deputāts Krišjānis Feldmans
debatēs klāstīja, ka deputātiem bija jāpārvar zināmi administratīvie šķēršļi,
lai nonāktu līdz iespējai lemt par hokeja čempionāta “atvēršanu”
apmeklētājiem klātienē, bet šie “līkloči” līdz lēmuma pieņemšanai
demonstrējot, cik svarīgs ir demokrātijas process. Feldmans debatēs sprieda, ka
jebkurš Saeimas lēmums būšot uzskatāms par labu lēmumu, jo tas pieņemts
nekavētā demokrātiskajā procesā.
Pēc viņa vārdiem, Saeimai “dažkārt nepieciešams norādīt valdībai
virzienu, kurā jādodas”.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs
Reinis Znotiņš (JKP) debatēs kritizēja, ka lēmums otrdien valdībā neskatīt
jautājumu par klātienes apmeklētājiem pasaules čempionātā hokejā vīriešiem esot
bijusi “absolūta ignorance” no Kariņa puses.
Znotiņš stāstīja, ka IZM kopā ar Latvijas hokeja federāciju divus
mēnešus esot konsultējusies ar Veselības ministriju un operatīvās vadības
grupu, meklējot drošu protokolu, kādā veidā nodrošināt iespēju interesentiem
klātienē vērot hokeja čempionātu.
Tostarp esot bijis priekšlikums arēnā ielaist skatītājus no 16
dažādām iestādēm, kā arī ļaujot vakcinētām un nesen Covid-19 izslimojušām
personām apmeklēt spēles ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts līdz 48 stundas
pirms tam. Viņš apgalvoja, ka eksperti “neesot bijuši noraidoši pret šīm
idejām”.
IZM parlamentārais sekretārs izteicās, ka valdībai vajagot
izvēlēties vadīt Covid-19 riskus, nevis “cerēt, ka viss pāries”.
“Cilvēki vērtē riskus, izsver tos, nevis iebāž galvu smiltīs, un izliekas,
ka apkārt nekas nenotiek,” sprieda Znotiņš.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) savukārt pauda
pārliecību, ka ir jābūt iespējai hokeju klātienē skatīties gan vakcinētiem
iedzīvotājiem, gan arī cilvēkiem, kuri ir saņēmusi negatīvus Covid-19 testus,
jo citādi tā būšot pārāk liela cilvēku diskriminācija. Parlamentārietis arī
pauda neizpratni, kāpēc Saeimas deputātiem vakarā ir jānodarbojas ar šo
jautājumu, jo “ikviens normāls cilvēks jau ilgu laiku iepriekš zināja, ka
maijā notiks hokeja čempionāts”.
Valdībai plānam, kā skatītāji varēs apmeklēt hokeju, esot bijis
jābūt jau pirms divām līdz trīs nedēļām, uzskata Valainis, kritizējot, ka tas
liecinot par neizdarību, kā tas bijis ar vakcināciju pret Covid-19.
Viņš norādīja, ka ZZS politiķi ar Latvijas Hokeja federācijas
vadību pārrunājuši šo jautājumu, kā var droši noorganizēt skatītāju dalību.
Piemēram, “Arēnā Rīga” no 10 000 vietu aizņemtas var būt ap 2000,
tāpat varot veidot brīvas starprindas, ieviest atsevišķus sektorus.
Cits opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs piekrita
Valaiņa teiktajam, piebilstot, ka šodienas sēde esot “tiešām
sirreāla”. Viņaprāt, šis ir Saeimas lēmums, kuram nav garantiju, ka, to
pieņemot, valdība to pildīs. “Bija tāds obligātā iepirkuma komponentes
(OIK) Saeimas lēmums, kur premjera Kariņa valdībai nekādi nebija
saistošs,” teica politiķis.
Viņaprāt, pat ja valdība izvēlēsies parlamenta lemto pildīt, tad
aktualizējas jautājums, cik daudz laika administratīvi tas prasīs. Viņš baidās,
ka hokeja čempionāts tad jau būs beidzies.
Dombrovskis uzsvēra, ka par šo jautājumu vispār tiek diskutēts
tikai tāpēc, ka koalīcijā ir kārtējās domstarpības, kuras publiski tiek
“iznestas uz āru”. Vienlaikus viņš piebilda, ka “labi, ka JKP
tagad saka, ka ar administratīviem šķēršļiem kaut kas tiek kavēts, bet kad JKP
to pašu dara pret opozīciju, tad tas ir pieņemami”.
Parlamentārietis esot satraucies, – ja mēs rādīsim pasaulei tukšas
tribīnes, tad tas būs “Latvijas tēls, ko rādīs visai pasaulei”, un
tad citi izsecināšot, ka Latvijā nav cilvēku vai viņi neskatās hokeju.
Saeimas deputāts pārmeta valdībai, ka tā aicina cilvēkus
vakcinēties, tomēr pilnībā vakcinētiem cilvēkiem nedod iespēju neievērot daļu
ierobežojumu vai apmeklēt hokeja čempionātu.
“Pie Dzintara jūras dzīvojošajiem nevajag vakcināciju, jo
viņi jau tā ir spēcīgi un veselīgi,” apgalvoja deputāts Aldis Gobzems.
Viņš pārmeta valdībai cilvēku segregāciju pēc vakcinēšanas principa. Viņaprāt,
“veselīga sabiedrība nebaidās nomirt katru dienu”, un šādas bailes
esot tikai “globālistu atbalstītās valdībās un valstīs, kas aizņemas
naudu”.
Savukārt parlamentārietis Andris Kazinovskis rosināja domāt par
to, kāpēc Latvija vispār uzņēmās rīkot čempionātu, ja tajā kā skatītāji nevar
piedalīties Latvijas iedzīvotāji. Viņaprāt, neielaižot skatītājus, hokeja
čempionāta rīkošanai grūti saskatīt saimniecisko pamatu. Kazinovska ieskatā, ar
atļauju klātienē vērot meistarsacīkstes varētu veicināt sabiedrības
saliedēšanos.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) sacīja, ka veselības saglabāšanas
jomā jau ilgstoši pastāv dažādi tiesību ierobežojumi, tāpēc runas par
segregāciju neesot pamatotas. Viņš atgādināja, ka, uzņemoties hokeja čempionāta
organizēšanu, Latvijai bija jādomā par no šāda lēmuma izrietošajām sekām.
Dolgopolovs norādīja, ka valdība varētu liberalizēt Saeimas
uzdevumu, pašiem izvēloties kritērijus. “Kāpēc neviens neuzdod jautājumu,
ja, ieejot veikalā, nevienam netiek prasītas vakcinācijas izziņas? Tad tiek
runāts tikai par kvadrātmetriem. Arī hokeja gadījumā varētu tā darīt,” sacīja
deputāts.
JKP, ZZS, “Saskaņas”, “KPV
LV” un pie frakcijām nepiederošie deputāti divreiz savāca nepieciešamos
parakstus Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanai, lai varētu lemt par atļauju
pasaules hokeja čempionāta spēlēs ielaist arī skatītājus.
Pirmajā sēdē, kurā izskatīja lēmumprojektu, deputātiem iebilstot,
notika balsojums par jautājuma iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē. Tikmēr īsā
laikā deputātiem izdevās vēlreiz savākt nepieciešamos parakstus, un šovakar
tika sasaukta otra sēde, kurā vairākums Saeimas JKP rosinājumu atbalstīja.
Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši
pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja
čempionātu, kā rezultātā JKP, kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un
zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis,
tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru
kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu
klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes
dienaskārtībā.
Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas
pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir
relatīvi maz – pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums –
ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu
pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus, bet šāds risinājums
neapmierināja premjeru un veselības ministru.
Foto: publicitātes
