Valdība ļauj no 8.marta rīkot sacensības sportistiem vecumā no 15 gadiem

Lai Latvijā varētu norisināties Eiropas čempionāts jauniešiem
Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, no 8.marta atļauts rīkot sacensības ne
tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistiem, bet arī izlašu sportistiem vecumā
no 15 gadiem, ievērojot visus epidemioloģiskās prasības un nosacījumus,
ceturtdien lēma valdība.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM),
rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu patlaban paredz
aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus, tai skaitā sacensības, vienlaikus kā
izņēmumu paredzot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību
kalendārā iekļautās sporta sacensības, pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās
norisinās bez skatītājiem.

Lai gan no 7.janvāra jauniešu un junioru izlasēm, kas
gatavojas dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, ir atļauts trenēties,
Eiropas un pasaules čempionātu kvalifikācijas sacensības tās var aizvadīt tikai
ārvalstīs, jo Latvijā tās nedrīkst norisināties. Īpaši kritiski tas ir Latvijas
U-16 meiteņu volejbola izlasei, kurai atbilstoši Eiropas Volejbola
konfederācijas vēl 2020.gadā apstiprinātam starptautisko sporta sacensību
kalendāram no 2021.gada 11.marta līdz 14.martam Latvijā, Daugavpilī, paredzēts
aizvadīt Eiropas čempionāta jauniešiem kvalifikācijas EVZA zonas
sacensības.

Lai minētās sacensības Latvijā varētu norisināties,
rīkojumā precizēts, ka ir atļaujama ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu
sportistu, bet izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem sporta sacensības,
pārējās prasības un nosacījumus saglabājot nemainīgus. IZM atzīmēja, ka
Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19
infekcijas izplatības ierobežošanai starptautiska sporta pasākuma organizatoram
Latvijā nosaka īpašus pienākumus, kuru izpilde nodrošina epidemioloģiski drošu
sporta sacensību norisi “burbuļa” formātā.

Tāpat kā izņēmums ir noteiktas komandu sporta spēļu
starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai
profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem. IZM, izvērtējot
līdzšinējo praksi komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta sacensību
organizēšanā, secināja, ka būtiski atšķiras sportistu un sporta klubu noslēgto
līgumu veids un statuss, kā arī līgumu mantiskais raksturs. Tāpat ir atšķirīgs
no līgumiem izrietošais sportistu statuss (profesionāls sportists vai sportists
amatieris).

Ņemot vērā, ka papildus sportista līguma veidam un
prasībai par profesionālu sportistu dalību ir paredzēta kvalificējoša pazīme –
komandu sporta spēļu augstākā līga, kā arī to, ka tieši sportista piederība
augstākā līgā startējošam sporta klubam ir pazīme par viņa sportisko līmeni,
prasībai par līguma statusu nav izšķiroša nozīme. Tāpēc, saglabājot prasību par
izņēmuma attiecināšanu uz komandu spēļu augstāko līgu sporta sacensībām,
prasība par tikai profesionālu sportistu dalību, atcelta, vienlaikus nosakot,
ka minētais ir attiecināms tikai uz tādām augstākajām līgām, kurās tiek
izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem visaugstākajā līmenī.