Ministru kabinets nelems par iespēju skatītājiem apmeklēt pasaules
čempionātu hokejā vīriešiem.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Jaunās
konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns
žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tiks meklēti
risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo
pasaules hokeja čempionātu.
Otrdien Izglītības un zinātnes ministrija bija
plānojusi iesniegt minēto priekšlikumu Ministru kabineta sēdē, tomēr Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes
dienaskārtībā.
Premjers atteikumu valdībā skatīt minēto jautājumu
pamatoja ar faktu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts valsts pārvaldes un
piesaistīto ekspertu Operatīvajā vadības grupā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
valdības sēdes laikā vēlējās zināt, vai tomēr nebūtu atļaujams skatītājiem
klātienē apmeklēt hokeja čempionātu, piemēram, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ministrei
norādīja uz riskiem, kas saistīti ar Covid-19 testiem, sevišķi atļaujot ar
negatīviem testiem apmeklēt publiskus pasākumus slēgtā telpā.
Pavļuts atgādināja par gadījumu, kad Cēsu koncertzālē
tika rīkots koncerts, kurā dalībnieki bija veikuši Covid-19 testus, tomēr vēlāk
izrādījās, ka šī koncerta laikā infekcija plaši izplatījās. Tāpat veselības
ministrs informēja, ka valstī nebūtu iespējams veikt tika plašu testēšanu.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības
veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis norādīja
uz to, ka paiet zināms laiks kopš saslimšanas ar Covid-19 līdz šī slimība
manifestējas cilvēkā.
“Var būt situācijas, kad tiek veikts tests, tomēr
paiet 2-3 stundas un slimība ir kļuvusi identificējama. Testi palīdz samazināt
slimības izplatību, bet tā nav panaceja,” uzsvēra Briģis.
Kariņš aicināja neturpināt minētās diskusijas,
piebilstot, ka gadījumā, ja kāds no kolēģiem pusgada laikā nav sapratis
infekcijas izplatības nianses, tad šī nebūs tā diena, kad atkal par to runāt.
Kā liecina IZM noteikumu projekts, lai nodrošinātu
drošu čempionāta spēļu vērošanu klātienē, bija iecerēts, ka skatītājs ne agrāk
kā 48 stundas pirms spēles sākuma ir veicis polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR)
Covid-19 testu, un šī testa rezultāts ir negatīvs.
Covid-19 tests tiek veikts pēc personalizētās ieejas
biļetes (kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds) iegādes un testa
rezultātā tiek iekļauts attiecīgās biļetes numurs. Šis Covid-19 tests netiktu
veikts par valsts budžeta līdzekļiem.
Drošai pasākuma norisei IZM bija iecerējusi, ka
čempionāta rīkotājs sadarbībā ar laboratorijām varētu nodrošināt iespēju pie
spēļu arēnas ieejām tiešsaistē pārbaudīt testa rezultāta patiesumu un
atbilstību attiecīgajai personai, kā arī veikt šo pārbaudi vienlaikus ar ieejas
biļešu un drošības kontroli.
Testa rezultātu, kurā būtu norādīts arī spēles biļetes
numurs, kopā ar personalizētu biļeti un derīgu personu apliecinošu dokumentu
būtu nepieciešams uzrādīt biļešu kontrolierim. Personalizēta biļete būtu derīga
tikai kopā ar negatīvu testa rezultātu un biļetes lietotāja derīgu personu
apliecinošu dokumentu.
IZM bija rosinājusi, ka skatītāji visas spēles laikā
(arī pārtraukumos) atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās un spēles laikā
sēdvietu drīkst atstāt tikai tualetes apmeklējumam, kā arī drīkst piecelties.
Čempionāta rīkotājs organizētu skatītāju plūsmu tā, lai novērstu cilvēku
drūzmēšanos, nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām un to,
lai apmeklētāji, kuru sēdvietas atrodas dažādos sektoros, nesatiekas.
Savukārt blakus sēdvietās bija iecerēts, ka sēdvietās
varētu atrasties ne vairāk kā divas personas un starp katrām blakus esošajām
divām sēdvietām tiek nodrošināta divu metru distance. Kopējais skatītāju skaits
daudzfunkcionālajā hallē “Arēna Rīga”, Skanstes ielā 21, Rīgā,
nepārsniegtu 2660 personas, bet Olimpiskajā sporta centrā, Grostonas ielā 6B,
Rīgā, nepārsniegtu 1058 personas,
Tāpat skatītāji visa spēles apmeklējuma lakā lietotu
mutes un deguna aizsegu, tai skaitā atrodoties spēles arēnas teritorijā ārā.
Skatītāji izmantotu nacionālās kontaktu noteikšanas un brīdināšanas mobilo
lietotni “Apturi Covid”, pēc pieprasījuma to uzrādot biļešu
kontrolierim.
Jau ziņots, ka marta sākumā valdība atbalstīja
piešķirt līdz 3,7 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai
segtu pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas izdevumus. No valsts
budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdz 3 609 736
eiro piešķirts IZM un pārskaitīšanai Latvijas Hokeja federācijai (LHF),
savukārt līdz 90 264 eiro piešķir Iekšlietu ministrijai.
Kopējās visa čempionāta organizēšanas izmaksas būs 12
miljoni eiro, kā arī papildu divus miljonus eiro Starptautiskā hokeja
federācija (IIHF) ir rezervējusi Covid-19 drošības protokola prasību
nodrošināšanai čempionātā.
Tāpat ziņots, ka IIHF padome nobalsoja par Rīgas
apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju. Šī
gada pasaules čempionāts bija jāuzņem Minskai un Rīgai, taču 18.janvārī IIHF
Padomes sēdē Baltkrievijas galvaspilsētai tika atņemtas meistarsacīkšu rīkotāju
tiesības.
2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem
un Tamperei), 2023.gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai
(Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā – Zviedrijai un Dānijai.
2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija
līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā,
taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties
nacionālo čempionātu izspēle.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi
uzņēmusi 2006.gadā.
Foto: publicitātes
