Pirmās instances tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša un likumam atbilstoša, secināts Augstākās tiesas (AT) Judikatūras nodaļas un juridisko zinātņu doktores profesores Valentijas Liholajas veiktajā pētījumā.
Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā.
Tāpat tiesa tādu lēmumu var pieņemt, ja tai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.
Pētījumā konstatēti gadījumi, kad apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija ir kļūdaina vai vismaz diskutabla, nereti arī tādēļ, ka ir neprecizitātes apsūdzībā. Pirmās instances tiesai šādos gadījumos būtu bijis jārodas šaubām par noziedzīgā nodarījuma juridiskā izvērtējuma pareizību un apsūdzētā vainu viņam inkriminētājā noziedzīgajā nodarījumā, ko būtu iespējams novērst, pārbaudot pierādījumus.
Fakts, ka apsūdzētais savu vainu atzīst, neatbrīvo tiesu no pārējo likumā ietverto nosacījumu pārbaudes. Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir jāpārbauda, vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Savukārt apelācijas instances tiesa ne vienmēr pārliecinās par to, vai pirmās instances tiesa pamatoti lietu skatījusi bez pierādījumu pārbaudes.
Tomēr pētījums ļauj secināt, ka krimināllietās, kas pamatā izskatītas 2012.gadā un 2013.gadā, kopumā likumā noteiktie nosacījumi, kas obligāti, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiek ievēroti. Tā nodrošināšanā un līdz ar to arī pareizā noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijā būtiska nozīme ir bijusi AT Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumiem, skaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas nosacījumu saturu un jēgu un novēršot kļūdas to piemērošanā.
Pētījumā analizēti 115 tiesu nolēmumi, saskaņā ar kuriem notiesātas 158 personas, kas apsūdzētas 30 dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – noziedzīgos nodarījumos pret personu, noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu, noziedzīgos nodarījumos tautsaimniecībā, noziedzīgos nodarījumos pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, noziedzīgos nodarījumi pret satiksmes drošību, noziedzīgos nodarījumos pret pārvaldības kārtību un noziedzīgos nodarījumos pret jurisdikciju.
Tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes” pieejams AT mājaslapā “www.at.gov.lv” sadaļā “Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības”.
