Latvijā pieaudzis uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits, aģentūrai LETA atzina Konkurences padomes pārstāvji.
Tostarp Konkurences padomē informēja, ka šogad astoņos mēnešos padome
pieņēmusi kopumā 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanos, kas ir par 50 procentiem
vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā.
Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības
jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču
mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība,
automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības
ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un risku
apdrošināšanas pakalpojumi.
Tirgus dalībnieku konsolidācija šogad visbiežāk notikusi ikdienas
patēriņa preču mazumtirgotāju vidū. “Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā,
turpinās apvienošanās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū.
Pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko tirgotāju konkurētspējas
stiprināšana – preču zīmes “Top” uzņēmumu apvienošanās Latvijas
reģionos. Neskatoties uz šo mazumtirgotāju apvienošanos, Latvijā
joprojām nav pietiekami spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu
konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA “Rimi
Latvia” un SIA “Maxima Latvija”,” atzina Konkurences padomē.
Pēc Konkurences padomē minētā, uzņēmumu konsolidācijas pamatā ir
dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa,
eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem
uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības
politiku un palielināt konkurētspēju tirgū.
Tāpat padomē atzina, ka uzņēmumu konsolidāciju būtiski ietekmē
pieprasījuma izmaiņu tendences Latvijā. “Mūsdienu patērētājam arvien
vairāk novērtējot kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās
izklaides pakalpojumu esamību, kā arī iespēju televīziju skatīties ārpus
mājas, tirgus dalībnieki meklē risinājumus, kā šo pieprasījumu
apmierināt. Līdz ar to nozarē ir novērojama telekomunikāciju, mediju un
citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana,” pauda Konkurences padomē.
Konkurences padomē arī atzīmēja, ka visos lēmumos pieņemts pozitīvs
atzinums – apvienošanās atļauta, jo Konkurences padome nav saskatījusi,
ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies
konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.
Pašlaik Konkurences padome vērtē piecus apvienošanās darījumus un
paralēli sniedz vairākiem uzņēmējiem pirmsapvienošanās konsultācijas.
Uzņēmēji šogad šo iespēju izmantojuši 33 reizes.
Konkurences padomes atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama tikai
gadījumos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā
finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem
eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā
finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem
eiro.
Foto: pixabay.com
