Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām
maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam “Trikāta KS” piederošajām
53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā
“Latvijas piens”, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā
informācija.Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek
gatavota pieprasītā informācija par “Latvijas piena” finansiālo
stāvokli.
Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča
aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas
kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.
“Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir
noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu,
taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi
pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami
vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir,”
sacīja administratore.
Viņa arī apliecināja, ka 11.janvārī izsludinātā cenu aptauja par
‘Latvijas piena” kontrolpaketes pirkšanu noslēgsies 15.februārī. Pēc tam
potenciālie investori izvērtēs saņemto informāciju par situāciju
rūpnīcā, savukārt lēmums par kapitāldaļu pārdošanu varētu tikt pieņemts
tuvāko mēnešu laikā.
Tāpat Klikuča sacīja, ka patlaban ir pārdotas visas kooperatīva 22
tehnikas vienības, kas tika izliktas pārdošanai pērn novembrī. “Visa
tehnika ir pārdota – vai nu par iepriekš noteikto konkrētā īpašuma cenu,
vai arī augstāku cenu, ja tāda tika piedāvāta,” sacīja administratore.
Kā ziņots, gatavību iegādāties “Trikātas KS” kapitāldaļas jau
iepriekš izteica viens no rūpnīcas akcionāriem, graudkopības kooperatīvs
“Latraps”. Neminot konkrētu darījuma summu, kooperatīva vadītājs Edgars
Ruža aģentūrai LETA apliecināja, ka pirkšanas piedāvājums būs spēkā.
“Trikāta KS” kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību,
jo nav saņēmusi nevienu maksājumu no “Latvijas piena”, kas kooperatīvam
parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts
spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās
aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta
kooperatīva bankrota procedūra.
Jau vēstīts, ka “Trikātas KS” parādi par 2015. un 2014.gadā iepirkto
pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstījās no 7000
eiro līdz pat 100 000 eiro. Līdz ar to kooperatīvam 6.augustā
pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar
biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt
kooperatīvam ir parādā 3 036 600 eiro.
Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās
pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes
priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica
pārējie rūpnīcas akcionāri – graudkopības kooperatīvi “Latraps” un VAKS,
kuru piedāvājums ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ. Tikmēr kā
potenciālie pircēji neoficiāli tika minēti interesenti no Skandināvijas,
Lietuvas vai Ukrainas.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Trikātas KS” apgrozījums
2014.gadā bija 20,85 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,90 miljoniem
iepriekšējā gadā, bet zaudējumi – 638 260 eiro salīdzinājumā ar 15 228
eiro zaudējumiem 2013.gadā.
Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā “Latvijas piena” rūpnīca
darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni
eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas
Savienības fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat
“Latvijas piens” ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11 miljonus
eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – 2015.gada
28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes
situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz
industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos
krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un
krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu
jomā – 17%.
“Latvijas piena” dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi “Trikāta KS”,
“Dzēse”, kā arī “Piena partneri KS”, apvienojot 600 saimniecības visā
Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā “Piena partneri KS” izstājās no
akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības
stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas
īpašniekiem, tostarp arī “Latrapam”, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada
jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī
akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju patlaban “Latvijas piena”
īpašnieki ir kooperatīvi “Trikāta KS” ar 53,66% kapitāldaļu, “Dzēse” ar
20,94% kapitāldaļu, “Latraps” ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī “VAKS” ar
5,87% kapitāldaļu.
“Latvijas piena” apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro
salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza
1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.
Foto: Raitis Puriņš
