Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala “Depo” būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.
Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas
domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala “Depo” būvniecībai
izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās
transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību
pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve,
vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas,
atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas
objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra
veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras
mantojuma objektam – Jelgavas pilij
un parkam –, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas
izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals–noliktava, pēc tiesas
domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu
cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.
Tiesa arī secinājusi, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda
izvirzītajai prasībai, ka ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu
augstumu. Tāpat tiesa konstatējusi, ka būvniecībā vienlaidus tiks
izmantoti “sendviča” tipa paneļi, lai gan saistošajos noteikumos
norādīts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu
izmantošana vienlaidus.
Tāpēc tiesa apmierinājusi pieteicēju pieteikumus un atcēlusi SIA
“Auras centrs” izsniegto būvatļauju “Depo” būvniecībai. Tiesas spriedumu
varēs pārsūdzēt mēneša laikā.
Jau vēstīts, ka iepriekš, izskatot lietu pēc būtības, uzklausīti tika
prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi.
Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins
“reprezentatīva celtne”, ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju
domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu
pilsētu, savukārt atbildētāja – Jelgavas dome – norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes
gabalu. “Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz
tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse
tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam,” viedokli pauda Jelgavas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
Tāpat Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības
sākumu, bet tikai “zaļo gaismu” projekta izstrādei, kas pēc tam tiks
vērtēts un analizēts attiecībā uz atbilstību lokālplānojumam un citiem
normatīvajiem dokumentiem.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli
par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu
domām, vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas
pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki arī norādīja, ka viņi
var paust tikai viedokli, bet tas nav saistošs būvniekam.
“Auras centra” pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka,
iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un
likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim – Jelgavas
pilij – ir noteikta simt metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū.
“Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša
institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas,
taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais
objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” sacīja Damroze.
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai
iecerētais “Depo” projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne,
uzsverot, ka viss risināms vienojoties. “Priekš “Depo” šis arī ir
reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un kādēļ gan
veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali,
kas saņēmuši arhitektūras balvas,” norādīja eksperts.
Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks
pie jebkura tiesas iznākuma no “Depo” būvniecības projekta atteikties
negrasās. “Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, tad meklēsim
projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam
tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas – es teiktu: 50 pret 50,”
piebilda Damroze. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš
vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties viņi
negrasās.
Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi,
jo arī veikals varot būt reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā
iecerētais “Depo”, kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus un
kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar
citiem “Depo”.
Jau ziņots, ka gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot “Auras centra” blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala “Depo” būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā.
Ņemot vērā, ka domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.
Foto: no arhīva
