Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu,
turklāt valstī ir radīta bezdarbnieku paaudze, kas neprot un negrib
strādāt, šonedēļ Ludzā forumu cikla “Latvijas vērtības” atklāšanā sacīja
šūšanas fabrikas “Nemo” īpašniece Inga Zemdega-Grāpe.
Runājot ar citiem uzņēmējiem, viņa secinājusi, ka iedzīvotāji, kuri
vēlas strādāt, jau ir dabūjuši darbu un tajā strādā. Tas esot mīts, ka
Latvijā ir pieejams darbaspēks. “Tas darbaspēks, kurš grib un var, mums
nav,” viņa norādīja.
Pēc uzņēmējas teiktā, Latvijā pastāv arī mīts par to, ka nākotne
pieder augstas pievienotas vērtības un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tā
esot tikai daļēja taisnība, proti, šajā jomā darbosies jaunatne, taču
ir aizmirsts, ka pastāv 45 gadu vecuma slieksni pārkāpuši cilvēki,
kuriem nav tik laba izpratne par tehnoloģijām.
Viņa minēja piemēru no sava uzņēmuma, kur tehnoloģe ar augstāko
izglītību atteikusies darboties ar datoru, jo ierīce “radot sliktu
auru”. Tāpat no informācijas ievadīšanas datorā atteikušies meistari, un
šādu gadījumu neesot mazums.
Viņa uzskata, ka valstī ir jānodrošina darbavietas šādiem cilvēkiem,
daudzi no viņiem strādā Latvijai tradicionālās nozarēs, piemēram,
lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, taču viņus apmācīt tehnoloģijās vairs
nav tik vienkārši.
Uzņēmēja uzskata, ka Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma
līmeņa palielināšanu, kas mūsu valstī stipri atpaliekot no rietumiem.
Tas liecina, ka rietumos darbiniekiem motivācija ir citāda, bet Latvijas
piekoptās politikas rezultātā, “pilnībā iznīcinot darba algu”, ir
panākts, ka vesela cilvēku grupa nevēlas strādāt vai arī neredz jēgu
censties sevi pierādīt.
“Mēs esam radījuši bezdarbnieku paaudzi, kas neprot un negrib, un
negribēs strādāt. Ja es uz darbinieku stingrāk paskatos, tad viņš
paziņo, ka rīt vairs darbā nebūs. Tā ir šantāža, lai arī pārāk liela
slodze darbiniekam nav. Par labiem darbiniekiem es cīnos, bet patlaban
šantāžas ierocis ir atlūgums. Šo var izārstēt, ja ir alternatīva. Es
varētu paveikt lielus apjomus, ja man būtu darbinieki, taču valstij
acīmredzot nevajag nodokļus, jo tā palielina nodokļus esošajiem
darbiniekiem,” uzsvēra uzņēmēja.
Foruma cikla atklāšanā tika skarta arī reemigrantu tēma. Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji
atzina, ka daudzi ārzemēs dzīvojošie nav informēti par kopējo situāciju
Latvijā un uzskata, ka Latvijā nav darba, bērnudārzos ir rindas un šeit
nav nekādu iespēju.
VARAM pārstāvji atzina, ka daudz ir diskutēts par to, vai emigrantiem
jādod kādas īpašas privilēģijas, atgriežoties Latvijā. Ministrijas
pārstāvji uzskata, ka tas ir nepieciešams, jo cilvēki aptaujās atzinuši,
ka vēlas atgriezties, bet viņi sagaida īpašu atbalstu. Šāds atbalsts
nepieciešams, jo ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem esot neticība
Latvijai.
Diskusijas dalībnieki arī aicināja vietējos iedzīvotājus atbalstīt
remigrantus, jo paši remigranti norādot, ka vietējie iedzīvotāji viņus
nevēlas pieņemt. Tāpat izglītības iestādēs skolēni apsaukājot remigrantu
bērnus, tāpēc skolotāji tika aicināti pievērst uzmanību šai problēmai.
Biedrības “Ludzas amatnieku centrs” pārstāvis Ēriks Kondrāts gan
pauda uzskatu, ka nevajag pārāk satraukties par remigrācijas
jautājumiem, jo 19. gadsimtā no Latvijas uz Krieviju aizbrauca daudz
vairāk cilvēku. Tāpat ļoti daudz cilvēku izveda 20. gadsimtā, taču “mēs
esam spējuši sevi atražot,” viņš pauda. “Tie, kuri svešumā nevēlas vairs
dzīvot, atgriezīsies bez visām programmām, visu nokārtos un dabūs,”
uzsvēra Kondrāts.
Forumi “Latvijas vērtības” ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu
pašreizējo situāciju pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā
arī apzinātu būtiskākos secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā.
Augustā un septembrī ciklā notiek kopumā pieci forumi – pa vienam katrā
Latvijas plānošanas reģionā.
Nākamais forums notiks 22. augustā Cēsīs, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Visos “Latvijas vērtību” forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas
tēmas, salīdzinot problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos
pētījumos un aptaujās ir secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais
noteicošais faktors Latvijas darba meklētāju un diasporas intereses
piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi faktori, kas tieši skar darba
ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un ietekmē abu pušu vēlamo
rezultātu sasniegšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālo
vērtību fonda valdes priekšsēdētājs Egils Cīrulis.
Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā –
pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, remigrantu
pieredzi, kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai,
proti, cik saprotama un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir
izvietotā informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem
attiecīgajā segmentā, kā sniegtā informācija ietekmē pakalpojumu
izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas apriti.
Forumos apaļā galda diskusijās piedalīsies valsts un pašvaldību
pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, uzņēmēji, darba
ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas organizācijas un citas
iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti piedalīties arī konkrētā
reģiona iedzīvotāji.
Foto: Kārlis Ustups
