Saimniecības, kuras šogad veikušas nepieciešamos agrotehniskos
pasākumus, var cerēt uz labu ziemāju pārziemošanu. Sējas darbi
jaunajai 2019. gada ražai visā Latvijā beigušies. Salīdzinot ar
iepriekšējo sezonu, ziemāju graudaugu platības palielinājušās,
jo bija labāki augsnes apstrādes un sējas apstākļi. Šogad,
ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vairāk sējumu tiek arī
apdrošināti. Tas viss vieš cerību, ka nākamai, 2019. gada, ražai
jābūt labai un lauksaimnieku finansiālais stāvoklis uzlabosies,
vēsta apdrošinātāji.
Analizējot iepriekšējās sezonas dažu reģionu zemo ražību
iemeslus, SIA “Baltic Agro” nonācis pie secinājuma, ka,
izvēloties mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģijas,
uzmanība jāvērš ne tikai uz produktu kvalitāti un to saderību,
bet jāievieš jauni. Kultūraugi, esot klimatiskā stresa apstākļos,
nespēj uzņemt barības vielas no augsnes, jo trūkst ūdens. Arī
ārpussakņu mēslojumi nespēj visas vajadzības nodrošināt, jo
augstu temperatūru ietekmē uzņemšana caur lapām ir ierobežota.
Līdz šim intensīvu lauksaimniecību nodrošināja kvalitatīvs
sēklas materiāls, augsnes apstrādes pasākumi, kultūrauga
vajadzībām un attīstības stadijai attiecināta sabalansēta
mēslošanas un augu aizsardzības sistēma. Izpildot šos
nosacījumus, lauksaimnieki ieguva augstas ražas un bija pilnībā
gandarīti par sasniegto. Bet šī sezona pierādīja pretējo, ka,
izpildot visus agrotehniskos pasākumus, ražība dažos reģionos
tomēr bija ekstrēmi zema. Tā bija negatīva klimatiskā stresa
ietekme – pārlieku liels nokrišņu daudzums un straujas
temperatūru svārstības rudenī un ziemā, ilgstošs sausums un
paaugstināta gaisa temperatūra vasarā. Šādos apstākļos no
tradicionāliem paņēmieniem –
dalītām mēslojuma devām papildus ārpussakņu smidzinājumiem –
liela ieguvuma nebija.
Kvalitatīvu stresa kontroli var nodrošināt tikai ar specifisku
mēslojumu –
antistresantu lietojumu, iesaka “Baltic Agro” Jelgavas servisa
centra vadītājs Egils Sviķis: “Tie nav ierastie mēslojumi ar
makro vai mikroelementu sastāvu, bet īpaši stresa kontrolei radīti
produkti, kuru sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas un
aminoskābes.”
Kultūraugu stresa kontrole ir aktualitāte ne tikai Latvijā vai
Baltijas valstīs. Visā pasaulē notiek klimatiskās pārmaiņas, un
lauksaimniekiem aizvien grūtāk ir tām pielāgoties, nezaudējot
kultūraugu ražību. Vadošie pētniecības institūti pēta un
meklē jaunus risinājumus, kā nepieļaut abiotisko stresu negatīvo
ietekmi uz kultūraugu veselību un ražību, kā nodrošināt
nepārtrauktu veģetācijas ciklu un stresu kontroli.
Baltijas valstu “Baltic Agro” speciālisti no 1. līdz 5.
oktobrim piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju, kur
apskatīja antistresantu ražotni, kā arī piedalījās Beļģijas
zinātnieku organizētā mācību seminārā “Kultūraugu stresa
kontrole un antistresantu nozīme to ierobežošanā”. “Gūtās
zināšanas izmantosim semināros lauksaimniekiem, kur dalīsimies
pieredzē, kā veidot pilnvērtīgas kultūraugu audzēšanas
tehnoloģijas, nepieļaujot abiotisko stresu negatīvo ietekmi uz
kultūraugu veselību un ražību. Semināros uzaicināsim
piedalīties lauksaimniecības ekspertus no citām valstīm. “Baltic
Agro” sortimentā jau šodien ir antistresanti, bet mēs meklēsim
vēl jaunus risinājumus un apmācīsim zemniekus, kā šīs
inovatīvās tehnoloģijas pielāgot katras saimniecības iespējām,”
uzsver E.Sviķis.
Foto: no arhīva
