Pēc desmit mēnešus ilgām mācībām un praktiskā darba noslēdzies ESF līdzfinansētais projekts «Pašnodarbināto atbalsta sistēmas izveidošana un ieviešana Jelgavas rajonā», kā rezultātā tapuši vairāki veiksmīgi biznesa plāni.
Projekta laikā reģionālie koordinatori, kas galvenokārt bija pagastu sociālie darbinieki, organizēja iedzīvotāju grupas, kas pakļautas sociālās atstumtības riskam. Pieaicinot profesionāļus (grāmatvežus, mārketinga un darba tiesību speciālistus, psihologus un karjeras konsultantus), viņiem tika dota iespēja iegūt zināšanas un praktiskās iemaņas komercdarbības uzsākšanai, informē projekta vadītāja un Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktora vietniece Anna Krastiņa.Mācību pirmais līmenis notika pašvaldībā, bet ap 30 uzcītīgāko varēja turpināt izglītošanos otrajā līmenī Jelgavā. Tajā savus padomus sniedza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izvēlēti lektori, uzņēmumu vadītāji, speciālisti par finanšu līdzekļu piesaisti un citi, kā rezultātā projekta dalībnieki izstrādāja biznesa plānus.«Uzzināju daudz ko jaunu, bet daudz kas arī palika neskaidrs, tāpēc izglītošanos šajā jomā vajadzētu turpināt,» atzīst viens no veiksmīgākajiem biznesa plānu autoriem Jānis Ķēķis, kurš kopā ar dzīvesbiedri plāno atvērt tirdzniecības vietu.Par veiksmīgākajiem tika atzīti 13 biznesa plāni (par atpūtas vietu, zemnieku saimniecības, šūšanas darbnīcas izveidošanu, informācijas tehnoloģiju, tirdzniecības un kurjeru pakalpojumu sniegšanu, kārklu žogu, linu izstrādājumu un knipelētu rokdarbu piedāvāšanu), kurus projekta noslēgumā analizēja Hipotēku bankas Jelgavas filiāles vadītāja Laura Saulīte.Viņa atzina, ka darbu autori «spēruši lielu soli, lai dienās būtu sev noteicēji», kā arī norādīja uz vairākām nepilnībām – nepietiekami norādītu līdzšinējo pieredzi, neskaidru klientu piesaistes stratēģiju, brīžam pārāk optimistisku peļņas plānošanu un citām, ko ņemot vērā, biznesa idejas būtu vēl efektīvākas.«Lai arī projekta noslēgumu ietekmēja vasaras tuvums un lauku darbi, meitenes ieguva tik, cik vēlējās. Viena mūsu dalībniece atzina, ka atradusi tādus biznesa kontaktus, kādus citādi neatrast,» stāsta projekta koordinatore Kalnciema pilsētā Skaidrīte Helviga, atklājot, ka projekta pirmajā kārtā no pašvaldības piedalījās desmit, bet otrajā – piecas sievietes.
