Trešdiena, 6. augusts
Askolds, Aisma
weather-icon
+14° C, vējš 3.34 m/s, D-DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Civilajai aizsardzībai trūkst līdzekļu

Padziļinātā divu dienu mācību kursā civilajā aizsardzībā zināšanas papildinās ap divdesmit Jelgavas pilsētas un rajona, kā arī Dobeles Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldību darbinieku. Pasākuma mērķis ir paaugstināt atbildīgo dienestu un komisiju pārstāvju kompetenci civilās aizsardzības tiesiskajos, starpvalstu sadarbības, kā arī aktuālos vietēja mēroga jautājumos.

«Manuprāt, civilajai aizsardzībai vajadzētu būt Aizsardzības ministrijas kompetencē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) līdzekļi šajā jomā ir nepietiekami,» stāstot par valstī iespējamiem apdraudējuma veidiem, minēja VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.Viņš minēja piemērus no Jelgavas brigādes pieredzes saistībā ar bīstamo vielu noplūdi, gāzes vadu bojājumiem un dzelzceļa bīstamo kravu pārvadājumiem. Pēc A.Feldmaņa domām, ir jānoslēdz sadarbības līgumi ar pilsētas un rajona pašvaldībām, citiem dienestiem un organizācijām, kas ir būtiski, lai pienācīgi izstrādātu vienotu pilsētas un rajona civilās aizsardzības plānu.Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, kurš kopā ar Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu arī piedalījās kursos, teica: «Deviņdesmitajos gados Latvijā civilās aizsardzības jomā tika palaists pa vējam padomju laika iestrādes, ko vajadzēja saglabāt. Ja, piemēram, gadās kāds ugunsgrēks laukos, tagad nav vairs vietējo brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kas varētu jau pirmajās minūtēs saglābt to, kas glābjams. Sanāk vien ziņkārīgie, kas stāv un brīnās. Labs piemērs šajā ziņā ir čehi, kas savas tradicionālās brīvprātīgo ugunsdzēsēju un «Sarkanā krusta» vienības ir saglabājuši un integrē jaunajās Eiropas Savienības (ES) un NATO drošības sistēmās.»Mācības civilajā aizsardzībā notiek ES atbalstītās INTERREG IIIB programmas atbalstītā projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos» ietvaros. Pērn martā iesākto projektu bija paredzēts pabeigt novembrī, taču tagad tas ir pagarināts līdz martam. Kā skaidroja, projekta vadītājs G.Kurlovičs, sakarā ar Katastrofu medicīnas sistēmas reorganizāciju ir jāpārstrādā Krīzes vadības centra tehniskais projekts.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri