«Ziņu» aptaujātie eksperti NĪP valdes locekli Juri Vidži sauc par maldinātāju, bet Domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli, kas sākotnēji norobežojās no pilsētas problēmām, dēvē par neatbilstīgu ieņemamajam amatam, jo A.Rublis neaizstāvot nodokļu maksātājus, kas viņu uztur.
Vērtējot Jelgavas Domes Finanšu komitejas speciāli izveidotās komisijas lēmumu, ka NĪP izsūtītie rēķini ir nelikumīgi un nav jāapmaksā, Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova savos izteikumos ir stingra: «Tikai pilsoniski aktīvā Jelgavas sabiedrība piespieda pašvaldību izveidot tādu komisiju. Turklāt pirmo reizi izrādījies, ka iedzīvotāji var kaut ko panākt, cīnoties pret nelikumībām, kas NĪP gadījumā redzamas cita pie citas.»Viņa uzskata – būtībā firmas valdes loceklis J.Vidžis ir maldinājis Jelgavas sabiedrību, pieprasot maksāt vairāku simtu latu naudas summas par it kā nezināmā pagātnē veiktiem, taču nepierādāmiem darbiem. Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes priekšsēdētāja ir sašutusi, ka Jelgavas Dome daudzu gadu garumā nav raudzījusies, kas notiek ar daudzdzīvokļu mājām, no kurām vairākas aizvien ir tās īpašumā. T.Žabova neizpratnē vaicā, kādēļ tādi rēķini nav nosūtīti pašvaldībai, kam pieder daļa no vēl neprivatizētajiem dzīvokļiem.«Es uzskatu, ka ne bez Domes ziņas NĪP mēģināja jelgavniekus «paķert uz muļķi»,» saka patērētāju aizstāve. Viņa norāda, ka neatbilstīgs šajā gadījumā bijis Domes priekšsēdētāja vietnieka A.Rubļa darbs, jo viņš sākotnēji kategoriski norobežojās no tā saucamās NĪP augsto rēķinu lietas, sakot, ka iedzīvotājiem pašiem jātiek skaidrībā ar NĪP, kuras visi 100 procenti kapitāldaļu pieder pašvaldībai.«Lai gan viņu un tāpat citas Domes amatpersonas tiek uzturētas par jelgavnieku naudu, viņi absolūti neiedziļinājās šajā lietā,» pauž T.Žabova.Kā sola Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes priekšsēdētāja, sapulce ar Jelgavas iedzīvotājiem tomēr tiks rīkota, lai izskaidrotu viņu tiesības apsaimniekošanas lietās.«Man ir bail, ka NĪP atkal iedos dzīvokļu īpašniekiem parakstīt līgumus ar daudziem pienākumiem, bet pēc tam piesūtīs mistiskus rēķinus,» viņa pamato, ka svarīgi iedziļināties dokumentos rakstītajā.«Šī lieta jāskata, sākot ar līgumu starp mājas apsaimniekotāju un iedzīvotājiem izpēti. Ja var uzskatīt, ka līgums ticis pārkāpts, tad jāgriežas tiesā vai pie patērētāju tiesību aizsargiem ar iesniegumu,» skaidro juridiskā biroja «Advocatus» jurists Artūrs Marģevičs. Jurists uzskata – lai to sauktu par krāpšanas faktu, jābūt ierosinātam kriminālprocesam, bet to nevar noskaidrot bez izmeklēšanas.UZZIŅAI:
Krimināllikuma 177.pants (par krāpšanu):
– Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
– Par krāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai ar mantas konfiskāciju vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
– Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
