Lai no Prohorova ielas apkaimē izvietotajām dzīvojamajām mājām Lielupes labajā krastā nokļūtu līdz Svētā Jāņa baznīcai Lielupes kreisajā krastā, braucot ar auto sanāk kilometri četri, bet kājām – trīs reizes tuvāk. Kā tas iespējams? Ļoti vienkārši – pāri dzelzceļa tiltam ved gājēju pāreja, ko ik dienu izmanto vairāki simti jelgavnieku. Vai šis ceļš ir drošs?
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» preses sekretāre Biruta Sakse, konsultējoties ar uzņēmuma speciālistiem par pārējas drošību, sniedza šādu atbildi: «Gājēju pāreja tilta malā domāta dzelzceļa darbiniekiem, lai tie veiktu savus uzdevumus. Tā ierīkota atbilstoši drošības prasībām, no sliežu ceļiem norobežota ar barjerām. Tā ir droša. «Latvijas Dzelzceļš» nevar aizliegt arī citiem gājējiem izmantot šo tilta pāreju.»Govis pa tiltu neietNo vienas puses, situācija tiešām izskatās pieņemama: tilta malā ierīkotā gājēju pāreja kalpo jau desmitiem gadu. Spraugas starp aizsargbarjeras metāla stieņiem ir divu sprīžu platumā. Caur tām varētu izkrist ne vien skolas vecuma bērns, bet, kā veci dzelzceļnieki spriež, varbūt pat kārnāka govs. Tomēr, šķiet, neviens neatceras, ka kāds no tilta būtu iekritis ūdenī. Ja kādam, no apmēram astoņu metru augstuma skatoties Lielupes ūdenī, reibst galva, tas lai brauc apkārt ar sesto autobusu – dienā kaut reizi stundā tas kursē. Citādi minēto gājēju pāreju vērtē, piemēram, uzņēmuma «Slokas celtnieks» kultūras pasākumu organizatore Māra Jasa. Bērni pa šo ceļu iet uz skolu un ziemā nāk arī uz celtnieku ierīkoto slidkalniņu un slidotavu – tas ir bīstami. Bet ne jau «Slokas celtnieks» varētu to sakārtot. Tilts tomēr ir dzelzceļnieku ziņā. Līdzīgās domās par šīs pārejas drošību ir arī pazīstamais ārsts un Jāņa Bisenieka fonda valdes loceklis Paulis Rēvelis.Doma, ka «Latvijas Dzelzceļš» nevar aizliegt arī citiem gājējiem izmantot šo tilta pāreju, no likuma viedokļa it kā loģiska. Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 109.pants paredz, ka tiem, kuri staigā pa sliežu ceļiem, var piespriest naudassodu līdz pieciem latiem vai arī izteikt brīdinājumu. Taču šajā gadījumā Lielupes šķērsotāji pa sliežu ceļiem teorētiski var pat neiet. Laipa atrodas blakus sliedēm, taču drošā attālumā no tām.
Raksta turpinājumu lasiet sestdienas, 6.oktobra, «Zemgales Ziņās».
