Likumprojekts «Grozījumu Izglītības likumā» paredz paplašināt skolēnu pienākumu loku un atbildību.
Ko spēj uz papīra uzlikts burts? Svarīga ir attieksme, kas ielikta jau ģimenē, pārliecināta Jelgavas 4.vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Inese Bandeniece.Līdz šim Izglītības likumā bija noteikts, ka skolēna pienākumi ir iegūt pamatizglītību, ievērot mācību iestādes nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus, kā arī ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību. Ja vien jaunais likumprojekts uz ilgu laiku neiestrēgs likumdevēju kabinetos, skolu audzēkņiem būs noteikts, ka viņi ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt izglītības iestādi un ka jāievēro pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses, jāsargā sava un citu veselība un dzīvība, kā arī jāpiedalās skolas apkārtējās vides saglabāšanā un sakopšanā.Vecāku līdzatbildībaSkolēna pienākumu realizēšana ir svarīgs nosacījums, kas ir pamats veselas personības attīstībai. Kā un kur efektīgāk panākt šīs rīcības iedzīvināšanu? Vai to var paveikt tikai skola? «Pienākumiem jāsākas ar vecākiem,» pārliecināta I.Bandeniece, kura izglītības iestādē nostrādājusi vairāk nekā 20 gadu. Viņa atzīst, ka laika gaitā mainījusies sabiedrība, ģimene un attiecības, kas pašos pamatos ietekmē izpratni par tiesībām un pienākumiem. Viss kļuvis brīvāks un demokrātiskāks.«Daļā sabiedrības, kur ir problēmas ar vardarbību un nabadzību, īpaši jāpievērš uzmanība tiesību jautājumiem. Tomēr pārējā daļā tās tiek paceltas pārāk augstu un nav vienā svara kausā ar pienākumiem. Pastāv dažādas tiesību aizsardzības iestādes, nodaļas un departamenti, bet kur ir pienākumu speciālisti?» retoriski jautā direktora vietniece.«Ja mammas un tēti realizēs savus pienākumus, arī bērns tos ievēros! Nevar atraut ne atvasi no ģimenes, ne klasi no skolas – tas ir ļoti komplicēts process.»
Atgādina dienasgrāmataPirmais solis pienācīgas uzvedības īstenošanā mācību iestādē ir iekšējās kārtības noteikumu ievērošana, kas arī atspoguļo skolēna tiesības un pienākumus. Arī Jelgavas 4.vidusskolā tie ir iedrukāti dienasgrāmatā kā atgādinājums gan bērniem, gan vecākiem. Tomēr jebkuri noteikumi ir bezjēdzīgi, ja neiestājas sekas par to neievērošanu. Kā rīkojas 4.vidusskolā?«Audzēknim var izteikt mutisku aizrādījumu, veltīt rakstisku piezīmi dienasgrāmatā, rakstiski ziņot vecākiem, izteikt piezīmi vai rājienu direktora rīkojumā, atļauts daļēji ierobežot skolēna tiesības, audzēkņa uzvedību var izskatīt mācību iestādes pedagoģiskajā konsīlijā, bet vidusskolā draud pat izslēgšana. Šis modelis darbojas,» pārliecināta I.Bandeniece.Praktiski tas ielikts sešos «soļos». Sākumā notiek klases audzinātāja saruna ar skolēnu, par ko tiek informēti vecāki un sociālais pedagogs. Ja rezultāts netiek panākts, sociālais pedagogs audzēknim izstrādā individuālu mācību plānu. Tālāk seko oficiāla skolas administrācijas brīdinājuma vēstule vecākiem, klases audzinātāja un sociālā pedagoga vizīte izglītojamā mājās, skolēna un vecāku piedalīšanās administratīvajā komisijā. Galējais solis – sociālais pedagogs un mācību iestādes vadība raksta oficiālu vēstuli policijai un Jelgavas Izglītības pārvaldei.«Tiesībās mēs pārprotam vārdu brīvība – izceļam savu, bet vai neaizskaram citu? Nekur ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēts, ka drīkst nemācīties, apsaukāties vai ko tamlīdzīgu. Ideāli būtu, ja mēs apzinātos savus pienākumu pret ģimeni, skolu un valsti,» piebilst pedagoģe.
