Kaut arī Jelgavas Izglītības pārvaldes mājas lapā minētas 25 vakances darbam vispārizglītojošās mācību iestādēs, situācija mainās diezgan strauji, un skolas lielā mērā ar kadriem ir nokomplektētas.
«Lai gan pilsētas izglītības iestādes gandrīz visus skolotājus darbam atradušas, vēl joprojām jāaicina strādāt matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas pedagogi,» atzīst pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Rajona Izglītības pārvalde skolotāju vakances nav apkopojusi. Trūkstošo skolotāju atrašana ir mācību iestāžu direktoru kā darba devēju rūpe, kas dažkārt izvēršas spriedzes pilnā meklēšanā un centienos pierunāt, atklāj aptaujāto skolu vadītāji.«Lielākā neziņa bija pavasarī, bet nu darbā pieņemti trīs latviešu valodas un sporta skolotājs, notiek sarunas ar mākslas vēstures pedagogu, nākamnedēļ risināsim jautājumu par angļu valodas skolotāju,» atklāj Jelgavas 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido, paužot gandarījumu, ka izglītības iestāde jaunajam mācību cēlienam būs pietiekami sagatavojusies.Viņa arī stāsta, ka trūkstošos kadrus meklē, gan interesējoties augstākajās mācību iestādēs, gan caur paziņām.«Paldies Dievam, nekad nav bijis tā, ka pārņem izmisums, meklējot darbam skolotājus,» pauž Aizupes pamatskolas direktore Klāra Stepanova, atklājot, ka pavasarī izveidojās viena vakance sporta skolotāja vietai, taču tai pieteikušies pat četri pretendenti. Tomēr šāda konkurence citu mācību priekšmetu pasniegšanai nav novērota.«Nezinu, kam jānotiek, lai jaunieši izvēlētos kļūt par skolotājiem – tā taču ir tik interesanta profesija!» pārliecināta K.Stepanova.Līvbērzes vidusskolas direktore Lilija Grase savukārt atzīst, ka mācību iestāde palikusi bez vācu valodas skolotājas, kura devusies bērna kopšanas atvaļinājumā.«Dzīve ir dzīve – dažādi gadās! Meklējot pedagogus, apzinām situāciju kaimiņu skolās, aicinām talkā Izglītības pārvaldi, ievietojam informāciju plašsaziņas līdzekļos,» viņa stāsta.
