Rīga, 18.maijs, LETA. Šodien stājas spēkā Latvijas Bankas (LB) padomes lēmums paaugstināt gada refinansēšanas likmi.
Refinansēšanas likme paaugstināta no 5,5% līdz 6%.Iepriekšējo reizi LB paaugstināja refinansēšanas likmi šā gada martā – no 5% līdz 5,5%.
LB padome nolēmusi arī no 6,5% līdz 7,5% paaugstināt aizdevumu iespējas uz nakti likmi.
Likme noguldījumu iespējai uz nakti atstāta nemainīga – 2%. Obligāto rezervju normu un aprēķina kārtību nolemts nemainīt.
Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs likmju paaugstināšanu pamatoja ar pašreizējām Latvijas tautsaimniecības tendencēm un nepieciešamību garantēt ilgtermiņa attīstību.
LB padome uzskata, ka, sekmējot tautsaimniecības atgriešanos makroekonomiskās stabilitātes zonā, nepieciešams ierobežot pārāk straujo iekšzemes pieprasījumu. Inflācijas kāpums pēdējos mēnešos apstiprina līdzšinējo analīzi, proti, pārāk straujais iekšzemes pieprasījuma kāpums ir arvien nozīmīgāks inflāciju noteicošs faktors.
Inflācija bremzē Latvijas eksportu, jo strauji augošu ražošanas izmaksu apstākļos mazinās ražotāju konkurētspēja galvenajos eksporta tirgos.
Lai mazinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, ekonomiskās politikas veidotāju rīcība jāvērš uz valdības izdevumu un kreditēšanas pieauguma ierobežošanu. Atzinīgi vērtējama valdības apņemšanās neveikt budžeta grozījumus šogad un veidot budžetu ar pārpalikumu nākamajiem gadiem. Reaģējot uz norisēm finanšu tirgos, procentu likmju paaugstināšana ir centrālās bankas solis naudas pieprasījuma mazināšanā.
Rimšēvičs norādīja, ka sprādzienveida iekšzemes pieprasījuma attīstības veicināšanā liela loma bijusi zemajām procentu likmēm Latvijas finanšu tirgū. To savukārt noteica gan zemās procentu likmes pasaules finanšu tirgos, gan Latvijas banku sektoram diezgan brīvi pieejamie finanšu resursi no ārvalstīm, bieži – kā mātesbanku finansējums.
Tā dēļ kreditēšanas pieaugums Latvijā pēdējo gadu laikā bijis ievērojams. Stabils – aptuveni 60% liels – gada pieaugums pēc kopējiem izsniegtajiem kredītiem ļāvis Latvijai dažu gadu laikā izvirzīties starp līderiem Austrumeiropā kredītu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un gandrīz panākt Eiropas Savienības vidējo līmeni.
